Saskaņā ar Dzīvojamo telpu īres likuma 8. panta pirmo daļu dzīvojamās telpas īres līgumā tostarp ir iekļaujami noteikumi par īrnieka saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, šo pakalpojumu maksas apmēru, apmaksas kārtību un termiņiem. Tātad, lai saprastu, kā pareizi aprēķināmi, nosūtāmi un citādi administrējami ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītie pakalpojumiem jūsu attiecībās ar izīrētāju, jums ieteicams rūpīgi iepazīties ar noslēgtā īres līguma noteikumiem. 

Ja pēc iepazīšanās ar dzīvojamās telpas īres līguma nosacījumiem jums joprojām pastāv pamatotas šaubas par prasīto maksājumu pareizību, jo vairāk, ja maksājumi ir palielināti, tad būtu vēlams nekavējoties vērsties pie izīrētāja ar lūgumu paskaidrot, kā maksājumi aprēķināti. Grūti būtu saskatīt pamatojumu, kādēļ izīrētājam būtu jāatsaka jums šāda informācija. Ja ar GDPR regulu izīrētājs ir domājis 2016. gada 27. aprīļa Eiropas Parlamenta un Padomes regulu 2016/679, tad šī ir Eiropas Savienības regula par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti. Pakalpojuma sniedzējs un acīmredzot arī izīrētājs ir juridiskas personas. Tātad šajā gadījumā fizisko personu dati informācijas pieprasījumā neparādīsies, tāpēc atsaukšanās uz šo regulu ir nepamatota. 

Ja jūsu strīds ar izīrētāju eskalēsies, tad pastāv iespēja, ka izveidosies parāda saistības, kuras izīrētājs centīsies atgūt tiesas ceļā. Likums šādos gadījumos nodrošina zināmu parādnieka aizsardzību, atsvabinot no noteiktām nelabvēlīgām tiesiskām sekām. Proti, Civillikuma 1656. pants noteic, ka parādnieks nav nokavējis, ja nokavējuma iemesls ir viņa pamatotas šaubas vai nu vispār par to saistību, kuras izpildīšanu no viņa prasa, vai arī par tās apmēru.