Nevienā tiesību aktā nav noteikts termiņš, kādā parādniekam piespiedu piedziņas ceļā ir jānokārto savas saistības. Līdz ar to nav iespējams pateikt, kad un cik ilgā laikā jums no vainīgās personas puses tiks izmaksātā tiesas piespriestā naudas summa.  

Faktiski parāda piedziņa, ko pēc tiesas nolēmuma īsteno tiesu izpildītājs, ir tieši atkarīga no konkrētā parādnieka mantas stāvokļa.  

Piespiedu piedziņas izpildes līdzekļi ir uzskaitīti Civilprocesa likuma (CPL) 557. pantā: 

• piedziņas vēršana uz parādnieka kustamo mantu, tai skaitā mantu, kas atrodas pie citām personām, un bezķermeniskām lietām, tās pārdodot;
• piedziņas vēršana uz naudu, kas parādniekam pienākas no citām personām (darba samaksu, tai pielīdzinātiem maksājumiem, citiem parādnieka ienākumiem, noguldījumiem kredītiestādēs vai pie citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem);
• piedziņas vēršana uz parādnieka nekustamo īpašumu, to pārdodot;
• piedziņas vēršana uz parādnieka apbūves tiesību, to pārdodot;
• tiesas piespriestās mantas nodošana piedzinējam un ar tiesas spriedumu uzlikto darbību izpildīšana;
• citi līdzekļi, kas norādīti spriedumā. 

Ja jūsu rīcībā ir tiesas spriedums un izpildu raksts, tad jums kā kreditoram ir jāvēršas pie tiesu izpildītāja un kopīgi jāvērtē CPL noteiktās piedziņas iespējas.  

Civilprocesa likums kā vienu no parādnieka pienākumiem nosaka saziņu ar tiesu izpildītāju nolēmuma izpildes laikā. 

Vienlaikus jāņem vērā, ka tiesu izpildītāja rīcībā nav informācijas par to, ka parādnieks atrodas ieslodzījuma vietā, kā arī tiesu izpildītājs neredz neviena parādnieka ienākumus viņa bankas kontos. Izpildot tiesas nolēmumu par parāda piedziņu, tiesu izpildītājs savas kompetences ietvaros nosūta rīkojumu bankai par konta apķīlāšanu.   

Ieturējumu apmēru no apcietinājumā esošas personas ienākumiem regulē Sodu izpildes kodeksa 56.¹⁷ pants. Tas paredz: brīvības atņemšanas iestāde vai komersants, kas nodarbina notiesāto par samaksu, veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par katru nodarbinātu notiesāto, kā arī iemaksā valsts budžetā no notiesātā darba samaksas ieturētās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas daļu un ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli. 

Notiesātajam no aprēķinātās darba samaksas izdara ieturējumus saskaņā ar izpildu dokumentiem Civilprocesa likumā paredzētajā kārtībā tādā apmērā, lai pēc visu ieturējumu izdarīšanas notiesātā personiskajā kontā varētu ieskaitīt vismaz 20% no aprēķinātās darba samaksas, bet pensijas vecumu sasniegušo notiesāto, notiesāto, kas ir personas ar I vai II invaliditātes grupu, nepilngadīgo, grūtnieču, kā arī to notiesāto sieviešu personiskajā kontā, kurām ir bērni cietuma bērnunamā, – vismaz 40% no aprēķinātās darba samaksas. Civilprocesa likumā noteiktais ieturējumu apmērs no darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem nav attiecināms uz šajā pantā noteiktajiem ieturējumiem no notiesātajam aprēķinātās darba samaksas. 

Ja notiesātajam piespriests naudas sods, tad brīvības atņemšanas iestādes administrācija pēc notiesātā lūguma katru mēnesi no viņa darba samaksas pārskaita līdzekļus šā soda samaksai paredzētajā Valsts kases kontā.