Situācijas aprakstā nav minēti faktori, kas varētu būt svarīgi, lai veiktu situācijas izvērtējumu (piemēram, nozīme varētu būt tam, kāda veida parāda piedziņu veica otra tiesu izpildītāja, jo noteiktos gadījumos ieturējumus veic pilnā apmērā). Tāpēc sniedzām vispārīgu informāciju par ieturējumu veikšanu no darba samaksas situācijās, kad izpildu lietas atrodas pie vairākiem zvērinātiem tiesu izpildītājiem.

Ieturējumu apmēru no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem nosaka Civilprocesa likuma 594. pants.

Minētā norma paredz, ka ieturējumus parādu segšanai veic tikai no tās ienākumu daļas neto, kas pārsniedz 50% no minimālās mēneša algas bruto, pieskaitot vēl 15% no minimālās mēneša algas bruto par katru ieturējumu izdarīšanas brīdī apgādībā (nodokļu grāmatiņā) reģistrēto nepilngadīgo bērnu.

2025. gadā valstī noteiktā minimālā mēneša alga ir 740 eiro.

Līdz ar to minimālā saglabājamā ienākumu daļa, no kuras neveiks ieturējumus situācijā, ja parādnieka apgādībā nav bērnu, ir 50% no minimālās algas bruto (740 : 2 = 370 eiro).

Ieturējumus 40% apmērā (jo ir vairākas izpildu lietas) veiks no atlikušās ienākumu kopējās summas neto, ko parādnieks saņems uz “uz rokas”.

Parasti ieturējumus no parādnieka darba algas veic darba devējs. Ja darba devējs saņem divus tiesu izpildītāju rīkojumus par piedziņas vēršanu uz darba samaksu par diviem dažādiem prasījumiem, tad jāievēro gan Civilprocesa likuma 594. pants par ieturējumu apmēru, gan Civilprocesa likuma 622. pants par lietu izpildes secību.

Tas nozīmē, ka tad, kad darba devējs saņem vairākus tiesu izpildītāju rīkojumus, viņa uzdevums ir tos sarindot piedziņas kārtu secībā jeb pēc prioritātes.

Piedzinēju prasījumu apmierināšanas secība ir noteikta Civilprocesa likuma 622. pantā, bet kārtu secība pēc parādu veidiem ir noteikta Civilprocesa 623. (pirmās kārtas piedziņas, piemēram, uzturlīdzekļi), 624. (otrās kārtas piedziņas, piemēram, nodokļu parāds), 625. (trešās kārtas piedziņas, piemēram, maksājumu par komunālajiem pakalpojumiem parāds) un 626. pantā (ceturtās kārtas piedziņas, kas ir visi pārējie prasījumi, tai skaitā patēriņu kredīti). 

Saņemot vairākus rīkojumus par ieturējumu veikšanu no darbinieka algas, darba devējam sākumā jāsedz prioritārākās kārtas prasījums, ieturējumus veicot 40% apmērā no starpības starp parādniekam saglabājamo summu un neto algu. Rīkojumu par nākamās kārtas prasījuma piedziņu izpilda tikai pēc tam, kad pilnībā izpildīts rīkojums par prioritārākas kārtas prasījuma piedziņu vai zvērināts tiesu izpildītājs to atsaucis.

Par to plašāk skaidrots Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes (LZTIP) juristes Elvīras Rudzātes atbildē uz līdzīgu jautājumu šeit – “Kā darba devējam veikt ieturējumus no parādnieka algas pēc 1. oktobra, ja ir vairākas izpildu lietas”.

Savukārt, ja parādniekam ir vairākas vienādas kārtas izpildu lietas un tās atrodas pie dažādiem tiesu izpildītājiem, intervijā LV portālam LZTIP priekšsēdētāja Iveta Kruka paskaidroja, ka gadījumā, ja tie ir vienas kārtas rīkojumi, piemēram, abi divi ir patēriņa kredītu piedziņas jeb 4. kārtas piedziņas rīkojumi, darba devējs ieturējumu summu (40% no darba samaksas neto, kas pārsniedz parādniekam obligāti saglabājamo ienākumu daļu) proporcionāli sadalīs starp šiem abiem rīkojumiem.

Likumā noteiktos gadījumos ieturējumus veic 100% apmērā. Piemēram, tas ir iespējams, ja kontā ienāk pārmaksātā nodokļa atmaksa no Valsts ieņēmumu dienesta vai parādniekam ir papildu ienākumi no saimnieciskās darbības.

Aicinām interesēties par veikto ieturējumu apmēru darba vietas grāmatvedībā vai pie zvērinātā tiesu izpildītāja, kā lietvedībā atrodas konkrētā izpildu lieta.