Distances līgums ir vienošanās par preces iegādi vai pakalpojuma sniegšanu, kas noslēgta neklātienē, izmantojot distances saziņas līdzekļus (skat. Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (PTAL) 10. pantu). Tā kā jautājums nesatur pilnvērtīgu informāciju par preces iegādes nosacījumiem, tad pēc pazīmēm, kuras raksturo distances līgumu, varat izvērtēt, vai konkrētajā situācijā tika noslēgts distances līgums. Pazīmes ir šādas: 

• līgums ir noslēgts starp patērētāju un tirgotāju (pārdevēju, pakalpojuma sniedzēju);
• vienošanās ir notikusi, patērētājam un tirgotājam fiziski klāt neesot;
• līgums noslēgts, izmantojot veidu (sistēmu), ko tirgotājs parasti izmanto līgumu slēgšanai, piemēram, tirgotāja interneta veikals, līgumu slēgšana pa tālruni vai elektronisko pastu ir uzskatāma par tirgotāja organizētu sistēmu, ja tirgotājs šādā veidā parasti veic līgumu slēgšanu;
• līgums noslēgts, izmantojot tikai distances saziņas līdzekļus, piemēram, interneta vietni, mobilo lietotni, elektronisko pastu, tālruni, TV veikalu, katalogu u. tml. 

Ministru kabineta noteikumu Nr. 255 “Noteikumi par distances līgumu” 5. punkts paredz, kāda informācija pārdevējam ir jāsniedz pirms distances līguma noslēgšanas, t. sk. par atteikuma tiesībām. Neskaidrību gadījumā varat konsultēties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā un iepazīties ar centra sagatavotajiem informatīvajiem materiāliem, kas pieejami šeit. 

Ja konkrētajā gadījumā netika noslēgts distances līgums, tad preci var atdot atpakaļ, ja tā neatbilst līguma noteikumiem vai ir bojāta (skat. PTAL 14. pantu). Tas nozīmē, ka precei nepiemīt īpašības vai izpildījums, ko pamatoti var gaidīt no preces vai kādu tai paredz preces marķējums, piemēram, lietus apstākļiem paredzēts apģērbs ir ūdenscaurlaidīgs vai tam nedarbojas rāvējslēdzējs. Nereti apģērbu veikali pēc pašu iniciatīvas un saskaņā ar saviem nosacījumiem piedāvā paņemt atpakaļ preci, lai gan normatīvais regulējums viņiem to nav uzlicis par pienākumu, tādēļ ieteicams vispirms sazināties ar konkrēto pārdevēju.