Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2018. gada 13. februāra lēmuma administratīvās lietas Nr. SKA 818/2018 sestajā punktā norādīts: Ja personai jau ir atzītas tiesības uz atlīdzinājumu no Ārstniecības riska fonda, tā vēlāk var saņemt atlīdzinājumu arī civilprocesā vai kriminālprocesā. Ja savukārt personai ir atzītas tiesības uz atlīdzinājumu civilprocesā vai kriminālprocesā, tai vēlāk nevar atzīt tiesības uz atlīdzinājumu no Ārstniecības riska fonda. Tas nozīmē, ka Ārstniecības riska fondā sagatavotais atzinums un lēmums var kalpot kā pierādījums, lai izvērtētu ārstniecības personas atbildības apmēru vai nosakāmo atlīdzības apmēru civilprocesā vai kriminālprocesā. 

Attiecībā uz administratīvās atbildības kā viena no juridiskās atbildības veida piemērošanu norādāms, ka Ārstniecības riska fondā administratīvā lieta tiek izvērtēta Administratīvā procesa likuma tvērumā, kur netiek izvērtēta un konstatēta ārstniecības personas administratīvā atbildība. Administratīvās atbildības noteikšanu un izvērtēšanu regulē Administratīvās atbildības likums. Administratīvās atbildības likuma 117. panta pirmajā daļā norādīts: Iegūstot ziņas par iespējamu administratīvo pārkāpumu, amatpersona, ja nepieciešams, normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros pārbauda šīs ziņas un ne vēlāk kā triju darbdienu laikā no ziņu iegūšanas dienas pieņem vienu no šādiem lēmumiem: par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu; par atteikumu uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu; par materiālu pārsūtīšanu pēc piekritības. Tas nozīmē: ja Veselības inspekcijā līdz šim netika uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība un jūsu mērķis ir noteikt ārstniecības personai/iestādei piemērojamo administratīvo atbildību, tad ir iespējams vērsties Veselības inspekcijā ar atbilstoši normatīvajiem aktiem noformētu iesniegumu, kā rezultātā tiks sniegta attiecīga satura atbilde, izvērtējot visus pastāvošos pierādījumus. 

Saistībā ar potenciāli piemērojamo un izvērtējamo kriminālatbildību Kriminālprocesa likuma 26. panta pirmajā daļā norādīts: Pilnvaras veikt kriminālprocesu valsts vārdā ir tikai šajā likumā noteikto iestāžu amatpersonām, kurām tās piešķirtas sakarā ar šo personu ieņemamo amatu, iestādes vadītāja rīkojumu vai kriminālprocesa virzītāja lēmumu. Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 27. panta otrajā daļā minētajam procesa virzītājs ir atkarīgs no kriminālprocesuālās stadijas, piemēram, izmeklēšanas posmā procesa virzītājs var būt izmeklētājs vai izņēmuma gadījumos prokurors, kriminālvajāšanā – prokurors. Tomēr, tā kā sākotnējā kriminālprocesuālā stadija ir izmeklēšana, tad izmeklēšanas iestādes ir norādītas Kriminālprocesa likuma 386. panta pirmajā daļā. Tās ir: Valsts policija, Valsts drošības dienests, Militārā policija, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Jautājumā ir minēts, ka uzstādīta diagnoze, kas neatbilst patiesībai, un papildus tam kaitējums un bezatbildīga rīcība ir speciāli slēpta. Tas nozīmē, ka sākotnēji jums ar iesniegumu jāvēršas vienā no Kriminālprocesa likuma 386. panta pirmajā daļā minētajām izmeklēšanas iestādēm, lai norādītu detalizētu situācijas aprakstu par apstākļiem, kas pamato ārstniecības iestādes vai personas noziedzīga rakstura rīcību. Izmeklēšanas iestāde, saņemot jūsu iesniegumu, to izvērtēs un sniegs jums atbilstoša satura atbildi. 

Jautājumā norādīts, ka medicīniskā dokumentācija ir aizpildīta neadekvāti. Ministru kabineta noteikumu Nr. 265 “Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība” (turpmāk – Noteikumi Nr. 265) 2. punktā noteikts, ka lietvedības kārtība ir saistoša visām Latvijas Republikas ārstniecības iestādēm. Noteikumu Nr. 265 10. punktā paredzēts: Medicīniskajos ierakstos iekļauj informāciju, kas nodrošina pacienta atpazīstamību, apliecina diagnozi, pamato izmeklējumus un ārstēšanas metodes, kā arī precīzi ataino ārstēšanas rezultātus. Savukārt Noteikumu Nr. 265 25. punktā norādīts: Medicīniskie ieraksti ir patiesi, pilnīgi, skaidri salasāmi un bez labojumiem. Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2023. gada 14. jūnija spriedumā lietā Nr. SKA-478/2023 minēts: Medicīniskā dokumentācija ir primārais un galvenais informācijas avots pacienta veselības stāvokļa un piemērotās ārstēšanas gaitas noskaidrošanai. Tas nozīmē, ka medicīniskās dokumentācijas aizpildīšana ir saistoša visām Latvijas Republikas ārstniecības iestādēm un, ja medicīniskajos dokumentos atspoguļotie ieraksti nav pilnīgi, patiesi un neataino nepieciešamo informāciju par pacientu vai sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, tas ir vērtējams kā medicīnisko dokumentu lietvedības pārkāpums. 

Pacientu tiesību likuma 9. panta trešajā daļā norādīts: Pacients var pieprasīt, lai ārstējošais ārsts izdara papildinājumus vai labojumus medicīniskajos dokumentos, ja viņš pamatoti uzskata, ka informācija ir neprecīza vai kļūdaina. Izdarot labojumus medicīniskajos dokumentos, ārstniecības persona nodrošina kļūdainās informācijas saglabāšanu, attiecīgi to precizējot vai papildinot un par to informējot ārstējošo ārstu. Tādējādi, ja ir konstatēti medicīniskās dokumentācijas aizpildīšanas pārkāpumi, jums ir tiesības vērsties ārstniecības iestādē, lai lūgtu veikt medicīnisko dokumentu labojumus vai papildinājumus. Vienlaikus Latvijas Republikas Krimināllikuma 275. panta pirmajā daļā paredzēts: Par dokumenta, kas piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākumiem, zīmoga vai spiedoga viltošanu, kā arī par viltota dokumenta, zīmoga vai spiedoga realizēšanu vai izmantošanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu. Līdz ar to, ja jūsu mērķis ir vērsties kādā no izmeklēšanas iestādēm, tad, iesniedzot iesniegumu, varat norādīt ne tikai informāciju par ārstniecības personas rīcību, kas satur noziedzīga nodarījuma pazīmes, bet arī ziņas (pievienojot attiecīgus pierādījumus), kas pamato, ka ārstniecības personas ir īstenojušas medicīnisko dokumentu viltošanu. Attiecīgā izmeklēšanas iestāde, saņemot jūsu iesniegumu ar atreferēto informāciju, rīkosies un informēs jūs par turpmākajām procesuālajām darbībām. 

Attiecībā uz civilās atbildības konstatēšanu Civilprocesa likuma 1. panta pirmajā daļā noteikts: Katrai fiziskajai un juridiskajai personai (turpmāk – persona) ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā. Turpretī Civilprocesa likuma 28. panta trešajā daļā minēts: Prasību, kas izriet no personiskiem aizskārumiem (Civillikuma 1635., 2347.–2353. pants), prasītājs var celt arī pēc savas deklarētās dzīvesvietas vai pēc aizskāruma nodarīšanas vietas. Ja jūsu mērķis ir saņemt atlīdzinājumu par kaitējumu, kuru nodarīja ārstniecības persona vai iestāde, jums ir tiesības iesniegt prasības pieteikumu vispārējās jurisdikcijas tiesā pēc jūsu deklarētās dzīvesvietas vai aizskāruma nodarīšanas vietas. Vienlaikus jānorāda: lai gan civiltiesiskās atbildības veids var tikt konstatēts un izvērtēts vispārējās jurisdikcijas tiesā, tomēr tas neliedz jums tiesības pirms vēršanās vispārējās jurisdikcijas tiesā sazināties ar ārstniecības personu vai iestādi, lai vienotos par strīda atrisināšanu pirms vēršanās tiesā. Ja vienošanās nav sekmīga, jums ir tiesības vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā, kas ir vistuvākā jūsu deklarētajai dzīvesvietai vai vietai, kur noticis tiesību aizskārums.