No 2022. gada 1. janvāra piespiedu nomu par citai personai piederošas zemes lietošanu dalītā īpašuma situācijās aizstāja zemes likumiskās lietošanas tiesības, kā arī tika noteikts vienots maksājums – 4% no zemes kadastrālās vērtības. Tas paredzēts likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (turpmāk – Civillikuma spēkā stāšanās likums). Likumiskās zemes lietošanas tiesības regulē likums, un to īstenošanai nav nepieciešama līguma slēgšana. 

Ar grozījumiem Civillikuma spēkā stāšanās likuma 38. panta ceturtajā daļā tika noteikts 30 eiro maksājums un tas, kad attiecīgais maksājums jāveic: “Ja ir iestājies lietošanas maksas samaksas nokavējums, parādnieks zemes īpašniekam atlīdzina katra kavēta maksājuma atgūšanas izdevumus 30 eiro apmērā, ja vien zemes īpašnieks pats nav vainojams nokavējumā. Izdevumu atlīdzināšana neatbrīvo parādnieku no pienākuma atlīdzināt zemes īpašniekam radušos zaudējumus, ciktāl tie pārsniedz minētos izdevumus.” 

Grozījumu anotācijā norādīts: “Lai atturētu būves īpašniekus no lietošanas maksas samaksas kavējuma, kā arī, lai atlīdzinātu zemes īpašnieka iespējamos administratīvos izdevumus, kas var rasties parāda atgūšanas procesā, būves īpašniekam noteikts pienākums bez īpaša atgādinājuma maksāt zemes īpašniekam radušās papildu izmaksas par katra maksājuma kavējumu.” 

Grozījumu pieņemšanas procesā priekšlikuma par 30 eiro maksājumu pamatojumā Tieslietu ministrija akcentēja: “Skaidrības labad ir izvēlēta pieeja, ka tiesību normā tiek norādīta konkrēta summa, kas būves īpašniekam jāatlīdzina zemes īpašniekam saistībā ar prezumētiem kavēta maksājuma atgūšanas izdevumiem.”  

30 eiro atbilst Ministru kabineta 2013. gada 29. janvāra noteikumos Nr. 61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” paredzētajai summai, kādu parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir tiesības no parādnieka pieprasīt, lai tas atlīdzinātu parāda atgūšanas izdevumus. 

Grozījumi Civillikuma spēkā stāšanās likumā pieņemti saistībā ar Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr. 2022-02-01. Tiesa nav atzinusi par Satversmei neatbilstošu ne principu, ka zemes likumiskās lietošanas maksa tiek noteikta ar likumu, ne arī to, ka likumiskās lietošanas maksa četru procentu apmērā uzskatāma par neatbilstošu Satversmei. Vienlaikus tiesa uzsvēra, ka valstij piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību noregulēšanai jāizvēlas tādi līdzekļi, kas samazina zemes īpašniekam uzlikto nastu un ņem vērā izdevumus, kas samazina zemes īpašnieka ienākumu, – papildu administrēšanas izdevumus, tiesvedības izdevumus u. c. 

Lai zemes īpašniekam zemes likumiskās lietošanas tiesiskajās attiecībās gadījumā, ja zemes lietošanas maksa nav samaksāta, būtu iespēja atgūt viņam radušos izdevumus vienkāršotā kārtībā, ir veikti arī grozījumi Civilprocesa likumā, nosakot, ka likumiskās lietošanas maksas samaksa uzskatāma par tādu saistību, attiecībā uz kuru pieļaujama piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā, tādējādi ievērojami vienkāršojot konkrētās saistības piedziņu piespiedu kārtā.