Tas, ka darba pienākumu vieta noteikta Daugavpilī un darba procesā noteiktos gadījumos darba pienākumi veicami arī Rīgā, viennozīmīgi liecina par braucienu uz citu apdzīvotu vietu Latvijas Republikā. Tomēr sniegtais apstākļu apraksts nav pietiekams, lai izdarītu secinājumu, vai brauciens uz citu apdzīvotu vietu Latvijas Republikā saistāms ar komandējumu vai darba braucienu. Gan komandējuma, gan darba brauciena gadījumā darba devējam jāsedz darbinieka izdevumi atbilstoši Ministru kabineta noteikumos Nr. 969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” noteiktajai kārtībai, tai skaitā sedzot izdevumus par viesnīcu (naktsmītni) un izmaksājot dienas naudu, tomēr norādāms, ka izdevumu segšanai komandējuma un darba brauciena gadījumā piemēro atšķirīgas MK noteikumu Nr. 969 normas. 

Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 969 2. punktu komandējums ir darbinieka ar darba devēja rakstveida rīkojumu apstiprināts brauciens uz noteiktu laiku uz citu apdzīvotu vietu Latvijas Republikā vai ārvalstī (ja darbinieka pastāvīgā darba vieta ir ārvalstī) vai uz ārvalstīm, kā arī no ārvalstīm uz Latvijas Republiku (ja darbinieka pastāvīgā darba vieta ir ārvalstī), lai pildītu darba (dienesta) uzdevumus vai paaugstinātu zināšanas un kvalifikāciju (mācību komandējums). Darba devējs darbinieku komandējumā nosūta ar rīkojumu. Komandējuma ilgumu nosaka darba devējs. 

Savukārt atbilstoši MK noteikumu Nr. 969 3. punktam par darba braucienu šo noteikumu izpratnē uzskatāms darbinieka darbs vai dienests, ja tas saskaņā ar noslēgto darba līgumu vai amata aprakstu norisinās ceļā (piemēram, autosatiksmes, dzelzceļa, jūrniecības vai aviācijas nozarē) Latvijas Republikā vai ārvalstīs vai ja darbs saistīts ar regulāriem un sistemātiskiem izbraukumiem un pārvietošanos (piemēram, celtniecības vai mežizstrādes nozarē). 

Ja darbinieks ir bijis komandējumā, viņam par komandējuma laiku atlīdzina MK noteikumu Nr. 969 8. punktā noteiktos izdevumus. Ja darbinieks bijis komandējumā Latvijas Republikā, papildus ievērojami minēto noteikumu III nodaļā noteiktie papildnosacījumi komandējumiem Latvijas Republikā, tostarp saskaņā ar minēto noteikumu 21. punktu darbiniekam atlīdzina:  

• izdevumus par braucienu uz komandējuma vietu un atpakaļ uz pastāvīgo darba (dienesta) vietu ar dzelzceļa, ūdens un gaisa transportlīdzekļiem, kā arī autotransporta līdzekļiem (izņemot taksometru). Ja darbinieks nav uzrādījis dokumentu, kas apliecina viņa braukšanas izdevumus, institūcijas vadītājs ir tiesīgs atļaut atlīdzināt braukšanas izdevumus atbilstoši minimālajai braukšanas cenai (tarifam); 

• dienas naudu − astoņus eiro par katru komandējuma dienu. Ja darbinieks komandējuma laikā katru dienu var atgriezties pastāvīgajā dzīvesvietā un tas ir ekonomiski pamatoti, institūcijas vadītājs var pieņemt lēmumu par dienas naudas atlīdzināšanu 50% apmērā no minētās summas. Ja darbinieks tiek komandēts tikai uz vienu dienu un var atgriezties pastāvīgajā dzīvesvietā, ievērojot normatīvajos aktos noteikto darba un atpūtas režīmu, dienas nauda netiek maksāta; 

• izdevumus par viesnīcu (naktsmītni), tostarp izdevumus par vietas rezervēšanu, saskaņā ar iesniegtajiem samaksātajiem rēķiniem. Budžeta iestāžu darbinieku izdevumiem par viesnīcu (naktsmītni) noteiktā maksimālā norma Rīgā − 120 eiro par diennakti, citās apdzīvotās vietās − 60 eiro par diennakti.

Turpretī darbiniekam, kas atrodas darba braucienā, atlīdzina MK noteikumu Nr. 969 41. punktā noteiktos izdevumus (ja ir iesniegti attiecīgi izdevumus apliecinoši dokumenti), tai skaitā izdevumus par viesnīcu (naktsmītni). Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 969 42. punktu darbiniekam, kas atrodas darba braucienā, tiek segti papildu izdevumi, kas darba specifikas dēļ rodas darba brauciena laikā, par katru darba brauciena dienu MK noteikumos Nr. 969 noteiktajā komandējuma dienas naudas apmērā, bet mēnesī kopā nepārsniedzot 70% no attiecīgajā mēnesī aprēķinātās darba algas un aprēķināto papildu izdevumu summas. Ja darbiniekam mēnesī aprēķināto papildu izdevumu apmērs pārsniedz 70% no attiecīgajā mēnesī aprēķinātās darba algas un aprēķināto papildu izdevumu summas, uzskata, ka aprēķinātajai papildu izdevumu pārsnieguma summai nav kompensācijas rakstura.  

Papildus norādāms, ka atbilstoši MK noteikumu Nr. 969 43. punktam, ja darbiniekam ir iespējams atgriezties dzīvesvietā tās pašas diennakts laikā, kurā darba brauciens ir sācies, un viņam tiek nodrošināta normatīvajos aktos noteiktā darba un atpūtas režīma ievērošana, minētie papildu izdevumi netiek segti un kompensācija netiek izmaksāta.