Patapinājuma līgums pusēm jāslēdz tādā gadījumā, ja lieta tiek nodota lietošanai bez atlīdzības un patapinājuma ņēmējs no tā negūst nekādu mantisku labumu. Ja no lietas lietošanas tiek gūts ienākums, tas nebūs patapinājuma līgums. Tādā situācijā jāslēdz īres vai nomas līgums. 

Minētais gadījums būtu jāvērtē.  

Saskaņā ar Civillikuma 2112. pantu noma vai īre ir līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai par zināmu nomas vai īres maksu kādas lietas lietošanu. Līgums, ar kuru piešķir vai apsola augļu nesējas lietas lietošanu augļu ievākšanai no tās, ir noma, bet ikviens cits lietošanas piešķīruma līgums – īre.  

Ja jūs kā pašnodarbināta persona veicat saimniecisko darbību un gūstat no tās ienākumus, tad atbilstošākais risinājums varētu būt nomas līguma noslēgšana, paredzot nomas maksu.  

Turpretī, ja ienākumi netiek gūti, iespējamais risinājums būtu patapinājuma līguma noslēgšana.  

Par nekustamajā īpašumā ieguldīto izdevumu atlīdzināšanu pusēm jāvienojas un minēto izdevumu atlīdzināšanas kārtība jāatrunā līgumā.  

Saskaņā ar Civillikuma 1965. pantu patapinātājam jāatlīdzina patapinājuma ņēmējam izdevumi, ko viņš taisījis patapinātai lietai, ciktāl tie bijuši nepieciešami vai taisīti ar patapinātāja noteiktu piekrišanu. 

Civillikuma 2140. pants paredz, ka nepieciešamie un derīgie izdevumi, ko nomnieks vai īrnieks taisījis lietai, iznomātājam vai izīrētājam jāatlīdzina viņam pēc vispārējiem noteikumiem par izdevumu atlīdzību (866. un turpmākie panti).  

Lietai taisītie izdevumi tiek iedalīti:  

• nepieciešamajos, ar kuriem pašu tās būtību uztur vai aizsargā no pilnīgas bojāejas, sabrukuma vai izpostījuma;
• derīgajos, kas uzlabo lietu, proti, pavairo ienākumus no tās;
• greznuma, kas padara lietu tikai ērtāku, patīkamāku vai daiļāku (Civillikuma 865. pants). 

Slēdzot konkrēto līgumu, attiecībā uz jautājumiem par saimnieciskās darbības veicēja ieņēmumu un izdevumu norādīšanu ieteicams konsultēties Valsts ieņēmumu dienestā.