Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums paredz aprūpi mājās – pakalpojumu pamatvajadzību apmierināšanai personām, kuras objektīvu apstākļu dēļ nevar sevi aprūpēt. 

Personu dzīvesvietā pieejamos sociālās aprūpes pakalpojumus saviem iedzīvotājiem nodrošina pašvaldības. 

Lai saņemtu sociālās aprūpes pakalpojumus, jāvēršas attiecīgās pašvaldības sociālajā dienestā. 

Aprūpi mājās var saņemt cilvēki, kuri patstāvīgi nevar sevi aprūpēt veselības stāvokļa, funkcionālo traucējumu vai vecuma dēļ. 

Lemjot par aprūpi mājās, sociālais dienests novērtē klienta un ģimenes locekļu spējas nodrošināt aprūpi, plāno darbības, kurās ir nepieciešama palīdzība, un aprēķina aprūpes mājās pakalpojuma izmaksas. 

Pašvaldība atbilstoši savām iespējām piedāvā profesionālu pakalpojumu sniedzēju nodrošināto aprūpi mājās vai sniedz atbalstu ģimenei, lai tā varētu ģimenes locekli aprūpēt. 

Ja personas aprūpi nodrošina ģimenes locekļi, pašvaldība viņus var atbalstīt psiholoģiski, cilvēkus konsultējot un apmācot, un, ja nepieciešams, arī materiāli (ja tāds atbalsta veids ir noteikts pašvaldības saistošajos noteikumos). 

Likums paredz personas vai viņas apgādnieku pienākumu apmaksāt aprūpi mājās – par konkrētu stundu skaitu. Savukārt pašvaldība noteic, kādos gadījumos par aprūpi mājās maksā ģimene, kādos – pašvaldība. Tas atkarīgs no mājsaimniecības ienākumiem. 

Pašvaldība var būt noteikusi, ka tā maksā par aprūpi mājās kādam no tuviniekiem, kurš nevarīgo cilvēku aprūpē. 

Konkrētāk pakalpojuma sniegšanas nosacījumus nosaka katra pašvaldība saistošajos noteikumos. 

Par iespējamo atbalstu aprūpes mājās pakalpojuma saņemšanai jums jāinteresējas pašvaldības sociālajā dienestā.