Par summēto darba laiku un pārskata periodu 

Kā pareizi norādāt jautājumā, ja darba līgumā ir nolīgta summētā darba laika uzskaite, tad darba devēja pienākums ir sagatavot un laikus darbinieku iepazīstināt ar darba laika grafiku. Darbinieki, kuriem ir nolīgts summētais darba laiks, vienmēr strādā pēc darba laika grafika. Darba laika grafiku sagatavo darba devējs, ievērojot darbiniekam nolīgto darba laiku (pilns vai nepilns), kā arī katrā mēnesī normālajā darba laikā nostrādājamo stundu skaitu. 

Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 656 “Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu” paredz, ka no 2025. gada valstī noteiktā minimālā darba alga ir 740 eiro.  

Ievērojot regulējumu, jūsu darba devējs ir sagatavojis darba līguma grozījumus, nosakot, ka jums tiek nolīgta minimālā darba alga un katram mēnesim atbilstoša minimālā stundas tarifa likme, tāpat arī noteicis pārskata periodu, kas ir četri mēneši. Summētajā darba laikā aizliegts nodarbināt darbinieku ilgāk par 24 stundām pēc kārtas un 56 stundām nedēļā. 

Praksē tas nozīmē, ka darba devējs jums ir apsolījis par pilnu darba laiku, nostrādājot pēc grafika noteiktās darba stundas, viena mēneša ietvaros izmaksāt minimālo darba algu. Kā līdz šim tiks sagatavots darba laika grafiks katram mēnesim un darba devējs uzskaitīs visas jūsu faktiski nostrādātās darba stundas kopumā, kā arī atsevišķi virsstundas, darbu nakts laikā, nedēļas atpūtas laikā un svētku dienās nostrādātās stundas, un dīkstāves laiku.  

Virsstundas veidosies tikai tādā gadījumā, ja četru mēnešu periodā tiks pārsniegts šajā laikā normāla darba laika ietvaros nostrādājamo stundu skaits. Jānorāda: katru mēnesi ir atšķirīgs darba stundu skaits, līdz ar to mainās minimālā stundas tarifa likme.  

Piemēram, četru mēnešu periodā (janvāris–aprīlis) normāla darba laika ietvaros jānostrādā: janvārī – 176, februārī – 160, martā – 168, aprīlī – 158 stundas. Kopā tās ir 504 stundas. Ja minētajā četru mēnešu periodā nostrādāsiet vairāk kā 504 stundas, tikai tās tiks uzskaitītas kā virsstundas un apmaksātas pārskata perioda beigās. 

Summētā darba laika gadījumā darba devējs ir tiesīgs nodarbināt darbinieku svētku dienās, kā arī organizēt nakts darbu.  

Par nakts darbu 

Nakts darbs ir ikviens darbs, ko veic nakts laikā vairāk nekā divas stundas. Ar nakts laiku saprotams laikposms no plkst. 22.00 līdz 6.00. Attiecībā uz bērniem nakts laiks ir laikposms no plkst. 20.00 līdz 6.00 (Darba likuma 138. pants). 

Tas nozīmē, ka par nakts darbu nebūs uzskatāms darbs no plkst. 22.00 līdz 24.00, jo darbs nepārsniedz divas stundas nakts laikā. Tāpat, ja darbinieks darbu sāk plkst. 4.00 no rīta, tad nostrādātās divas stundas līdz plkst. 6.00 nebūs uzskatāmas par nakts darbu, jo nakts laikā veiktais darbs nepārsniedz divas stundas. 

Aizliegts nodarbināt nakts laikā: 

• personas, kuras ir jaunākas par 18 gadiem (bērnus aizliegts nodarbināt laikposmā no plkst. 20.00 līdz 6.00, bet pusaudžus – no plkst. 22.00 līdz 6.00); 

• grūtnieces un sievietes pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, – visā barošanas laikā, ja ir ārsta atzinums, ka attiecīgā darba veikšana rada draudus sievietes vai viņas bērna drošībai un veselībai. 

Darbinieku, kuram ir bērns līdz triju gadu vecumam, nodarbināt nakts laikā atļauts tikai ar viņa piekrišanu. 

Nakts darbinieks ir darbinieks, kurš parasti veic nakts darbu saskaņā ar maiņu grafiku vai vismaz 50 dienas kalendāra gadā. 

Nakts darbiniekam: 

• normālais dienas darba laiks saīsināms par vienu stundu. Šis noteikums nav attiecināms uz darbiniekiem, kuriem noteikts normālais saīsinātais darba laiks. Normālais dienas darba laiks netiek saīsināts, ja tas nepieciešams uzņēmuma darbības īpatnību dēļ; 

• kura darbs saistīts ar īpašu risku, aizliegts nodarbināt vairāk par astoņām stundām diennakts periodā, kurā viņš veicis nakts darbu, bet šo noteikumu pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem var nepiemērot Darba likuma 140. panta otrajā daļā minētajos gadījumos; 

• ir tiesības veikt veselības pārbaudi, pirms viņš tiek nodarbināts nakts darbā, kā arī tiesības veikt turpmākas regulāras veselības pārbaudes ne retāk kā reizi divos gados, bet darbiniekam, kurš sasniedzis 50 gadu vecumu, – ne retāk kā reizi gadā. Izmaksas, kas saistītas ar šādām veselības pārbaudēm, sedz darba devējs; 

• ja ir ārsta atzinums, ka nakts darbs negatīvi ietekmē viņa veselību, darba devējam jāpārceļ viņš piemērotā darbā, kas veicams dienas laikā. 

Darbiniekam, kurš strādā nakts laikā, ir tiesības saņemt piemaksu par nakts darbu saskaņā ar Darba likuma 67. pantu, kas nosaka: “Darbinieks, kas veic nakts darbu, saņem piemaksu ne mazāk kā 50 procentu apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, – piemaksu ne mazāk kā 50 procentu apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu.” 

Darba samaksa par darbu svētku dienā 

Nodarbinātību svētku dienās regulē Darba likuma 144. panta otrā daļa, kas paredz: “Ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, tad ir atļauts nodarbināt darbinieku svētku dienā, piešķirot viņam atpūtu citā nedēļas dienā vai izmaksājot atbilstošu atlīdzību.” 

Atlīdzības apmērs naudā par darbu svētku dienā ir noteikts Darba likuma 68. pantā, un tas ir analogs virsstundu darba apmaksai, proti, piemaksa 100% apmērā no darbiniekam noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, – ne mazāk kā 100% apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu. 

Vienlaikus likums darba devējam dod tiesības nostrādāto svētku dienu apmaksāt ar kompensējošu atpūtu citā darba dienā. Tas nozīmē, ka darba devējs apmaksā darbu svētku dienā pēc nolīgtās darba samaksas un piemaksas vietā darbiniekam piešķir vienu apmaksātu brīvdienu. 

Ja jums ir jautājumi par darba samaksas aprēķinu (pēc algas lapiņas), vispirms jālūdz skaidrojums darba devējam. Tāpat varat konsultēties Valsts darba inspekcijā.