E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 34888
Lasīšanai: 4 minūtes
1
1

Kā izbeigt kopīpašumu ar citiem mantiniekiem

J
jautā:
22. decembrī, 2024
LAURA

Labdien! Notārs ir sadalījis mantojumu, kurā ietilpa lauksaimniecības un piemājas zeme. Īpašumi ir nostiprināti zemesgrāmatā, un ir izveidojušies kopīpašumi. Kopīpašnieki savstarpēji ir naidīgi noskaņoti, uz sarunām neatsaucas. Es vēlos izbeigt kopīpašumu un ar savām daļām rīkoties atsevišķi. Kā man būtu ieteicams rīkoties? Vai šajā gadījumā, kad īpašumi visiem mantiniekiem ir nostiprināti zemesgrāmatā, notāra norādīto mantojuma sadalījumu var apstrīdēt tiesā?

A
atbild:
02. janvārī, 2025

Vispirms jānorāda, ka notāri neizlemj, kā tiks sadalīts mantojums. Notārs, izpildot amata pienākumus, rīkojas saskaņā ar likumu un atbilstoši konkrētajai situācijai, proti, izpilda mantojuma atstājēja pēdējās gribas rīkojumu (testamentu), ja tāds atstāts, saskaņā ar mantojuma atstājēja noslēgto mantojuma līgumu vai arī atbilstoši Civillikumā noteiktajai likumiskās mantošanas kārtībai, ņemot vērā mantiniekus, kuri izteikuši gribu mantot.  

Jautājumā nav minēts, kāds ir mantojuma sadales apstrīdēšanas pamats, jo tādam jābūt, lai mantojuma sadali varētu apstrīdēt. Notariāta likuma 315. pants paredz: ja rodas strīds par mantojuma tiesībām, tas izšķirams tiesā prasības kārtībā. Līdz ar to tādiem prasījumiem, kā, piemēram, par mantojuma apliecības atzīšanu par spēkā neesošu, īpašuma tiesību atzīšanu uz nekustamo īpašumu, jābūt ietvertiem prasības pieteikumā ar juridisku pamatojumu (norādāms, ka mantinieku sliktas savstarpējās attiecības nav pietiekams pamatojums, lai apstrīdētu jau pieņemto un sadalīto mantojumu). Sadalītu mantojumu var apstrīdēt, iesniedzot prasību tiesā. Vienlaikus jāņem vērā, ka tā noilgst piecu gadu laikā kopš brīža, kad tā ir radusies (Civillikuma 685. pants). Tomēr arī tādā gadījumā jābūt juridiski pamatotai prasībai, tāpēc būtu ieteicams konsultēties ar juristu vai notāru, lai izvērtētu jūsu iespējas un pamatojumu mantojuma apstrīdēšanai konkrētajā situācijā. 

Attiecībā uz kopīpašuma sadali Civillikuma 1074. panta pirmā daļa noteic, ka nevienu kopīpašnieku nevar piespiest palikt kopīpašumā, ja vien tā nodibināšanas noteikumi nerunā tam pretim; turpretim katrs kopīpašnieks var katrā laikā prasīt dalīšanu. Tātad, ja kopīpašnieki nevar savstarpēji vienoties, tad varat celt prasību tiesā. Civillikuma 1075. pants paredz –, ja kopīpašnieki nevar vienoties par tās veidu, tiesa, raugoties pēc dalāmā priekšmeta īpašībām un lietas apstākļiem: 

  • piespriež katram no kopīpašniekiem reālas daļas, uzliekot, kad vajadzīgs, viena daļai zināmus servitūtus par labu otra daļai; 
  • atdod visu lietu vai daļu vienam vai vairākiem kopīpašniekiem ar pienākumu atlīdzināt daļu naudā; 
  • noteic lietu vai daļu pārdot; 
  • izšķir jautājumu ar lozi, it īpaši tad, kad jāizšķir, kuram no kopīpašniekiem paturēt sev pašu lietu vai daļu un kurš no viņiem apmierināms ar naudu; 
  • noteic sadalīt dzīvokļu īpašumos nekustamo īpašumu, kurā ietilpst ēka ar dzīvojamām telpām.

Vairāk par kopīpašuma dalīšanu varat uzzināt LV portāla skaidrojumā šeit.

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 253 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas