Lai ieviestu “atzīmēšanās” sistēmu, kas prasa darbinieka biometriskos datus, piemēram, sejas atpazīšanu vai pirkstu nospiedumus, darba devējam jāņem vērā, ka saskaņā ar Datu regulas 9. pantu biometrisko datu apstrāde ir aizliegta. Tomēr pastāv izņēmumi, kas ļauj konkrētos datus apstrādāt, piemēram, šajā gadījumā tā varētu būt darbinieka skaidra un nepārprotama piekrišana minēto datu apstrādei. Informācija par visiem izņēmumiem ir pieejama šeit.  

Darba devējam jāizvērtē, vai mērķi, piemēram, darba laika uzskaiti vai piekļuves kontroles nodrošināšanu, iespējams sasniegt ar privātumu mazāk aizskarošām metodēm, piemēram, izmantojot čipkartes. Biometrisko datu izmantošana ir pieļaujama tikai tad, ja tā ir absolūti nepieciešama, piemēram, paaugstināta drošības līmeņa nodrošināšanai. 

Darba devējam jāizstrādā alternatīvas piekļuves kontroles metodes, piemēram, čipkartes vai virtuālās kartes, lai darbiniekiem būtu izvēle. Ja alternatīvas netiek piedāvātas, darbinieka piekrišana izmantot biometriskos datus netiks uzskatīta par brīvi sniegtu un attiecīgi nebūs likumīga. Jāatceras, ka piekrišana līguma nosacījumiem pati par sevi nav uzskatāma par piekrišanu konkrēto personas datu apstrādei. 

Turklāt jāievēro noteikti principi: 

• Likumīgums, nepieciešamība un samērīgums – biometriskos datus drīkst apstrādāt tikai tad, ja tas ir būtiski mērķa sasniegšanai. 

• Datu minimizācija – jāizmanto tikai tie dati, kas ir nepieciešami konkrētajam mērķim, izvairoties no liekas datu apstrādes. Piemēram, ja darbinieku identificēšanai jau tiek izmantoti pirkstu nospiedumi, papildu sejas biometrijas apstrāde būs pārmērīga. 

Plašāka informācija par biometrisko datu apstrādi pieejama DVI sagatavotajā skaidrojumā.