Nezinot visus konkrētās lietas apstākļus, nav iespējams sniegt precīzu atbildi, tādējādi norādām, ko paredz normatīvie akti.

Saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likuma 4.¹ pantu militārais objekts ir Aizsardzības ministrijas valdījumā vai turējumā vai citas fiziskās vai juridiskās personas īpašumā, valdījumā vai turējumā esošs nekustamais īpašums (tā daļa), kas nodots lietošanā Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS), lai pildītu šajā likumā noteiktos uzdevumus, savukārt personām ir aizliegts bez atļaujas iekļūt militārajā objektā.

Nacionālo bruņoto spēku likuma 4.² pantā noteikts, ka militārais poligons ir Ministru kabineta ģeogrāfiski noteikta Latvijas Republikas teritoriālās jūras vai sauszemes teritorija, kā arī gaisa telpa virs šīs teritorijas, kurā tiek īstenotas militārās mācības, manevri ar mācību un kaujas munīcijas lietošanu, taktiskā apmācība un uzņemošās valsts atbalsta sniegšana.

Ministru kabineta noteikumu Nr. 538 “Noteikumi par militāro objektu apzīmēšanai lietojamo informatīvo zīmi” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 538) 4. punktā noteikts, ka militāro objektu apzīmēšanai lietojamās informatīvās zīmes dabā uzstāda:

• iepretim militārajam objektam (ārpus militārā objekta teritorijas) publiski pieejamās vietās (piemēram, pie gājēju ceļiem, autoceļiem, stāvlaukumiem), tās izvietošanu saskaņojot atbilstoši normatīvajiem aktiem par informācijas objektu izvietošanu publiskās vietās;
• uz militārā objekta infrastruktūras, dabā esošiem priekšmetiem vai mākslīgi uzstādītiem objektiem militārā objekta teritorijā:
  • redzamā vietā uz militārā objekta durvīm, ieejas un vārtiem, pa kuriem iekļūst objektā, uz objekta žoga vai citām vietām norobežotā vai ar žogu aprīkotā teritorijā;
  • redzamā vietā uz gājēju ceļu (taku) un meža ceļu norobežojumiem – militārajiem objektiem, kuru teritorija nav norobežota;
  • divu metru augstumā uz dabā esošiem priekšmetiem vai uz mākslīgi uzstādītiem priekšmetiem – militārajiem objektiem, kas nav norobežoti ar žogu.

Papildus MK noteikumu Nr. 538 5. punktā paredzēts, ka, uzstādot zīmes dabā, tās izvieto pēc iespējas taisnā līnijā, kā arī, ja iespējams, ne tālāk kā 50 m attālumā vienu no otras. Konkrētais dabā esošais vai mākslīgi uzstādītais priekšmets, uz kura izvietota zīme, vai tam blakus esošie priekšmeti var tikt vizuāli pastiprināti ar zaļu, sarkanu vai dzeltenu (tai skaitā luminiscējošu vai fluorescējošu) krāsu vai krāsainu lenti labākai uztveramībai.

Attiecīgo zīmju izvietošanu nodrošina NBS (skatīt MK noteikumu 538. 7. punktu).

Kā norādīts Ādažu novada pašvaldības tīmekļvietnē, piemēram, Ādažu poligona teritorijas apzīmējumi dabā ir šādi:

• poligona robežas apvidū apzīmētās ar kupicām, robežzīmēm un lentēm;
• robežzīmes un lentes ir izvietotas uz kokiem vai stabiņiem;
• ikviena zīme un lente ir labi pārredzama no liela attāluma;
• atrodoties pret uzstādīto robežzīmi un lenti, ir redzamas arī zīmes un lentes, kas atrodas pa kreisi vai pa labi no poligona apmeklētāja;
• apvidū, kas klāts ar mežu, ir izcirstas stigas, lai labāk būtu pārredzama poligona robeža.

Savukārt NBS tīmekļvietnē skaidrots: “Lai nepieļautu nesankcionētu iekļūšanu kaujas šaušanas zonā, uz galvenajiem ceļiem ir izveidoti poligona apķēdējuma posteņi. Ikviena apmeklētāja pienākums ir bez ierunām izpildīt apķēdējuma karavīra prasības. Lai kontrolētu un pārtrauktu prettiesisku Ādažu poligona izmantošanu kā militārām, tā nemilitārām vajadzībām, diennakts dežūras režīmā tiek norīkota poligona patruļa.”

Saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likuma 22. pantu par patvaļīgu iekļūšanu militārajos objektos vai NBS apsargājamos objektos paredzēts naudas sods līdz 300 naudas soda vienībām (līdz 1500 eiro). Šī tiesību norma stājās spēkā līdz ar administratīvās atbildības reformu.

Proti, 2020. gada 1. jūlijā stājās spēkā administratīvās atbildības regulējuma reforma. No minētā datuma administratīvie pārkāpumi un par tiem piemērojamie sodi tika iekļauti nozaru tiesību aktos, savukārt administratīvā pārkāpuma procesa norisi un sodu izpildi regulē Administratīvās atbildības likums (AAL). Sīkāku informāciju par šo reformu var meklēt LV portāla sadaļā “Administratīvās atbildības likums”.

Ar Nacionālo bruņoto spēku likuma grozījumiem tika papildus noteikti administratīvie pārkāpumi valsts aizsardzības jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā. Grozījumu anotācijā skaidrots, ka nesankcionēta iekļūšana militārajos objektos vai Militārās policijas apsargājamos objektos var apdraudēt gan pašu personu, kas nesankcionēti tur iekļuvusi (piemēram, ja poligonā notiek šaušanas nodarbības), gan NBS noteikto uzdevumu izpildi.

Saskaņā ar AAL 13. pantu administratīvais sods ir ietekmēšanas līdzeklis, kas tiek piemērots administratīvo pārkāpumu izdarījušajai personai, lai aizsargātu sabiedrisko kārtību, atjaunotu taisnīgumu, sodītu par izdarīto pārkāpumu, kā arī atturētu administratīvo pārkāpumu izdarījušo personu un citas personas no turpmākas administratīvo pārkāpumu izdarīšanas.

Kā norādīts iepriekšminēto grozījumu anotācijā, administratīvā soda mērķa sasniegšana ir atkarīga arī no naudas soda apmēra.

Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta otrās daļas otro teikumu “neviens nevar aizbildināties ar oficiālajā izdevumā publicēto tiesību aktu vai oficiālo paziņojumu nezināšanu”.

Savukārt AAL 87. pants noteic, ka administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros pierādāmie apstākļi ir administratīvā pārkāpuma esība vai neesība, kā arī citi apstākļi, kam ir nozīme administratīvā pārkāpuma lietas pareizā izlemšanā. Pierādīšanas priekšmetā ietilpstošie apstākļi ir uzskatāmi par pierādītiem, ja pierādīšanas gaitā izslēgtas jebkādas saprātīgas šaubas par to esību vai neesību.

Atbilstoši AAL 88. pantam bez papildu procesuālo darbību veikšanas par pierādītiem ir uzskatāmi šādi apstākļi, ja vien administratīvā pārkāpuma procesā netiek pierādīts pretējais: vispārzināmi fakti; ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu (kriminālprocesā – arī ar prokurora priekšrakstu par sodu) konstatēti fakti; ar spēkā stājušos nolēmumu par personas saukšanu pie administratīvās atbildības konstatēti fakti; fakts, ka persona zina vai tai vajadzēja zināt savus normatīvajos aktos paredzētos pienākumus; fakts, ka persona zina vai tai vajadzēja zināt savus profesionālos un amata pienākumus; mūsdienu zinātnē, medicīnā, tehnikā, mākslā vai amatniecībā vispārpieņemtu izpētes metožu pareizība.

Kā noteikts AAL 89. pantā, pierādīšanas pienākums administratīvā pārkāpuma procesā ir amatpersonai. Savukārt, ja persona uzskata, ka kāds no AAL 88. pantā prezumētajiem faktiem nav patiess, pienākums norādīt uz šā fakta neatbilstību īstenībai ir tai personai, kura to apgalvo.

Pie atbildības saucamajai personai ir šādas tiesības (AAL 41. pants):

1) iepazīties ar administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem, izdarīt no tiem izrakstus, norakstus un izgatavot kopijas;

2) piedalīties administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā;

3) sniegt paskaidrojumus;

4) lietot valodu, kurā tā spēj sazināties, kā arī izmantot tulka palīdzību, ja šī persona neprot valodu, kurā notiek administratīvā pārkāpuma process;

5) zināt, par kāda pārkāpuma izdarīšanu tā tiek saukta pie atbildības;

6) izteikt lūgumus;

7) iesniegt pierādījumus;

8) pārsūdzēt administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu.

Proti, saskaņā ar AAL 168. panta pirmo daļu administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu persona var pārsūdzēt augstākai amatpersonai 10 darbdienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas, savukārt minētā panta otrā daļa noteic, ka sūdzību iesniedz amatpersonai, kura pieņēmusi lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā.

Tādējādi, ja uzskatāt, ka konkrētais administratīvais sods jums ir piemērots nepamatoti, tad varat attiecīgo lēmumu pārsūdzēt, sūdzību iesniedzot amatpersonai, kura pieņēmusi attiecīgo lēmumu. Pārsūdzības kārtībai būtu jābūt norādītai arī lēmumā, kuru saņēmāt.

Ja konkrētajā gadījumā 10 dienu termiņš ir nokavēts, tad sūdzībā jāietver motivēts lūgums atjaunot procesuālo termiņu šādas sūdzības iesniegšanai un brīvā formā jānorāda, kādi konkrēti objektīvi iemesli ir bijuši šāda termiņa kavējumam.

Augstākai amatpersonai adresētās sūdzības forma un saturs ir noteikts AAL 167. pantā. Proti, sūdzību iesniedz rakstveidā, tajā norādot:

1) tās augstākās amatpersonas nosaukumu, kurai adresēta sūdzība;

2) sūdzības iesniedzēja vārdu, uzvārdu un deklarēto dzīvesvietu, elektroniskā pasta adresi (ja tāda ir) un tālruņa numuru;

3) lēmumu, par kuru iesniedz sūdzību;

4) kādā apjomā lēmumu pārsūdz;

5) argumentus ar pamatojumu tam, kā izpaužas lēmuma nepareizība;

6) sūdzības iesniedzēja prasījumu;

7) sūdzībai pievienotos dokumentus;

8) sūdzības sastādīšanas laiku.