Labdien! Cik daudz manu datu redz sociālais dienests? Kuras personas sociālajā dienestā ir tiesīgas veikt manu datu pārbaudi? Vai persona, kura nav amatpersona, drīkst pārbaudīt manus datus un izsniegt izziņas par trūcīgas mājsaimniecības statusu, pārbaudīt manus ienākumus un lemt manu likteni?
Sociālais dienests sniedz sociālo palīdzību cilvēkam, pamatojoties uz viņa (mājsaimniecības) datiem un materiālās situācijas izvērtējumu.
Personas datu apstrādei jābūt pamatotai ar vismaz vienu no Datu aizsardzības regulā noteiktajiem tiesiskajiem pamatiem. Juridisks pienākums ir tiesiskais pamats, kuru piemēro, kad datu apstrādi organizācija neveic pēc savas izvēles vai nepieciešamības, bet, kad tai ir pienākums to veikt, jo tas noteikts kādā ārējā normatīvajā aktā – tiešā veidā.
Sociālajos dienestos ir noteikta kārtība datu apstrādei, ir arī norādīts tiesiskais pamats – Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā sociālajam dienestam noteikto juridisko pienākumu veikšana.
Kādi personas dati tiek apstrādāti? Vārds, uzvārds, personas kods, dzimšanas datums, dzīvesvietas adrese, kontaktinformācija: tālruņa numurs vai/un e-pasta adrese, ziņas par ienākumiem, īpašumiem.
Datu apstrāde tiek veikta klienta lietā, pašvaldības un valsts elektroniskajās sistēmās.
Persona, vēršoties pēc sociālās palīdzības, tiek informēta par noteikumiem. Iztikas līdzekļu deklarācijā (Ministru kabineta noteikumu Nr. 809 “Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu” 2. pielikums), ko paraksta klients, ir piezīme: “Deklarācijā norādītā informācija ir konfidenciāla, un uz to attiecināmas normatīvo aktu prasības sociālās drošības un fizisko personu datu aizsardzības jomā.”
Noteikumos paredzētas sociālā dienesta tiesības: ja nepieciešams, apsekot iesniedzēja norādīto faktisko dzīvesvietu vai deklarēto dzīvesvietu un izvērtēt iespēju sniegt atbilstošu atbalstu.
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteikts: “Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas vajadzībām Labklājības ministrijai ir tiesības no valsts un pašvaldību institūcijām saņemt un apstrādāt to personu personas datus, kuras pieprasījušas sociālo palīdzību, sociālās aprūpes, sociālās vai profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus, tehniskos palīglīdzekļus vai pakalpojumus neatkarīgas dzīves nodrošināšanai, kā arī datus par šo personu pieprasītajiem un tām piešķirtajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību.”
Sociālā darbinieka profesijas standartā iekļauta prasība prasmēm, attieksmei un profesionālajām zināšanām, tai skaitā nodrošināt datu aizsardzību atbilstoši datu aizsardzību regulējošajiem dokumentiem; patstāvīgi pieņemt datos un cita veida situācijai atbilstošā informācijā balstītus lēmumus.
Sociālais darbinieks nav valsts amatpersona likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē. Vienlaikus likuma 4. panta otrā daļa noteic, ka par valsts amatpersonām uzskatāmas arī personas, kurām, pildot amata pienākumus publiskas personas institūcijās, saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesības:
Savu funkciju realizēšanas nolūkā katra iestāde izdod iekšējos normatīvos dokumentus, līdz ar to darbinieka pienākumi un tiesības tiek atspoguļoti amatu aprakstos, rīkojumos u. c. Tādējādi iestāde var darbiniekam uzlikt par pienākumu veikt noteiktas darbības (pildīt noteiktus pienākumus), kas kvalificē konkrēto darbinieku par amatpersonu šīs normas izpratnē.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
