Dzīvojamās mājas dzīvojamās mājas un tās ārtelpu (galeriju, balkonu, lodžiju, terašu) ārējās norobežojošās konstrukcijas (tai skaitā sienas, arhitektūras elementi, jumts, koplietošanas telpu logi un durvis, arī ārdurvis) ir dzīvokļu īpašnieku kopīpašums. Dzīvokļa īpašuma likuma 4. pantā ir teikts, ka uz šādu kopīpašumu attiecināms Civillikuma 1067.–1072. pants. No Civillikuma izriet, ka rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu kā visumā, tā arī noteiktās atsevišķās daļās drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu, ja vien Dzīvokļa īpašuma likumā nav noteikts citādi.  

Jūsu gadījumā, iespējams, atbilde rodama Dzīvokļa īpašuma likuma 11. pantā, kurā teikts, ka dzīvokļa īpašniekam ir tiesības bez saskaņošanas ar citiem dzīvokļu īpašniekiem, bet ievērojot normatīvo aktu prasības, veikt būvdarbus atsevišķajā īpašumā (dzīvoklī), ciktāl tas neskar kopīpašumā esošo daļu vai citus dzīvokļu īpašumus. Ja būvdarbi atsevišķajā īpašumā (dzīvoklī) skar kopīpašumā esošo daļu, tad dzīvokļa īpašniekam nepieciešams Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā saņemt dzīvokļu īpašnieku kopības piekrišanu, vai, ja būvdarbi atsevišķajā īpašumā (dzīvoklī) skar citu atsevišķo īpašumu (dzīvokli), tad dzīvokļa īpašniekam nepieciešams saņemt attiecīgā dzīvokļa īpašnieka piekrišanu. 

Jautājumus, kas attiecas uz kopīpašumā esošo daļu, izlemj dzīvokļu īpašnieku kopība Dzīvokļa īpašuma likuma 16. pantā un 17. pantā noteiktajos gadījumos un kārtībā. Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam un ir pieņemts, ja “par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamajā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem, izņemot tos gadījumus, kuros paredzēts cits lēmuma pieņemšanai nepieciešamais balsu skaits vai lielāku nepieciešamo balsu skaitu noteikusi pati dzīvokļu īpašnieku kopība.