Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta pirmās daļas 2. un 3. punktam “dzīvokļa īpašniekam ir pienākums: [..] segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā; [..] norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana)”.

Civillikuma 1071. pants arī noteic, ka “uz kopējo lietu gulošās nastas, apgrūtinājumi un lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi jānes kopīpašniekiem samērīgi ar viņu daļām”. Līdz ar to pēc būtības atbilde ir apstiprinoša un Rīgas valstspilsētas pašvaldībai bija pienākums veikt norēķinu par tās īpašumā piegādātajiem komunālajiem pakalpojumiem.

Jāņem gan vērā, ka SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk – RNP) var būt dzīvojamās mājas pārvaldnieks kā uz likuma (ja dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši savas dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības), tā līguma pamata. Minētie apstākļi ir būtiski, jo var ietvert nianses attiecībā uz pārvaldnieka pienākumu nodrošināt debitoru (individuālo dzīvokļu īpašnieku) parādu piedziņu.

Ja RNP pārvalda dzīvojamo māju, pamatojoties uz dzīvokļu īpašnieku dotu pārvaldīšanas uzdevumu, tad pārvaldīšanas līgumā var būt ietverti noteikumi, kas saistīti ar šādu parādu piedziņu, kā arī attiecīgu kopības finansējuma piešķiršanu pārvaldniekam šādu darbību izpildei. Lai varētu sniegt pilnvērtīgu atbildi, papildus būtu noskaidrojams:

• kurš pārstāv dzīvokļa īpašnieku – Rīgas valstpilsētas pašvaldību;
• tiesas sprieduma saturs – kā vārdā prasība ir celta pret dzīvokļa īrnieku. Visticamāk, no īrnieka parādu ir piedzinis RNP kā īpašnieka pārstāvis, un apstāklis, ka faktiski pakalpojumus ir saņēmis dzīvokļa īrnieks un daļa no summas ir piedzīta ar tiesas spriedumu, var neizslēgt faktu, ka šo parāda summu jāsedz dzīvokļa īpašniekam.

No apraksta nav arī saprotams, vai līgums ar AS “Rīgas siltums” ir noslēgts kopības vārdā un kurš ir siltumenerģijas lietotājs.

No minētās informācijas ir atkarīgs tas, vai AS “Rīgas siltums” varēja pārtraukt pakalpojuma piegādi visai dzīvojamajai mājai.

Visticamāk, siltumenerģijas un karstā ūdens padeves pārtraukšana ir tiesiska un pati dzīvokļu īpašnieku kopība ir atbildīga par finansējuma (rezerves fonda) izveidi nedrošiem parādiem (gadījumiem, kad kāds no dzīvokļu īpašniekiem laikus neveic norēķinu). Detalizētāk var skatīt Latvijas Republikas Senāta 2021. gada 8. jūlija spriedumu lietā Nr. SKC-11/2021 (C30604316).

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 15.² panta pirmās daļas 3. punktu dzīvokļu īpašnieku kopības manta ir “prasījuma tiesības pret dzīvokļu īpašniekiem par maksājumiem par pārvaldīšanas darbībām daudzdzīvokļu mājā (pārvaldīšanas izdevumi), maksājumiem par mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem (komunālie pakalpojumi) un maksājumiem dzīvokļu īpašnieku kopības uzkrājumu fondā (uzkrājumi) un prasījumi pret trešām personām”. Līdz ar to, ja dzīvojamās mājas īpašnieki pieņem lēmumu finansēt parādsaistības AS “Rīgas siltums”, ko veido viena dzīvokļa īpašnieka neveiktie maksājumi, tad attiecīgi kopībai ir tiesības šo summu saņemt no individuālā dzīvokļa īpašnieka, kurš nav veicis pilnīgo norēķinu.

Konkrētajā situācijā gan, visticamāk, individuālā īpašnieka (pašvaldības) saistības būtu jāuzņemas nevis kopībai, bet gan pašam īpašniekam, vēl jo vairāk tā iemesla dēļ, ka dzīvokļa īpašniekam jau ir tiesas nolēmums par parāda piedziņu.

Tā kā viena īpašnieka dēļ pārējiem dzīvokļu īpašniekiem var rasties ievērojami zaudējumi (alternatīvu siltuma avotu uzstādīšanas izmaksu apmērā), tad par tiem atbildība atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 14. panta pirmajai daļai visdrīzāk būs jāuzņemas Rīgas pilsētas pašvaldībai vai RNP.

Ievērojot situācijas aprakstu, risinājumam apsverama arī Dzīvokļa īpašuma likuma 14. panta trešās daļas piemērošana, lai gan atbildes autoram nav zināms, kad tiesu praksē šī likuma norma tikusi piemērota.