Grozījumi Kredītiestāžu likumā, ar kuriem kreditoram tika piešķirtas tiesības vienpusēji dzēst pirmskrīzes kredītu saistības pilnā vai daļējā apmērā fiziskajām personām, paredzēja vairākus kritērijus līgumiem, kuriem var piemērot saistību dzēšanu: 

• kredīta līgums slēgts ar fizisko personu; 

• fiziskā persona (attiecībā uz aizdevēju) nav un nav bijusi ar uzņēmumu saistīta persona likuma “Par nodokļiem un nodevām” izpratnē; 

• saistības nodibinātas ar kredītlīgumu, kas noslēgts un stājies spēkā līdz 2008. gada 31. decembrim; 

• saistību atmaksa bija nodrošināta ar ķīlu – nekustamā īpašuma hipotēku; 

• parādnieks vai ķīlas devējs sakarā ar parādsaistībām pret kreditoru ir zaudējis īpašumtiesības uz ieķīlāto nekustamo īpašumu (ķīla jau ir realizēta, bet tā nav pilnībā segusi saistības) līdz 2018. gada 31. decembrim; 

• dienā, kad kredīts tiek dzēsts, kreditora grāmatvedības uzskaitē tas tiek atspoguļots kā norakstīts aktīvs; 

• attiecīgajai fiziskajai personai nav uzsākts maksātnespējas process. 

Minētās kreditora tiesības attiecas arī uz galvojuma saistībām, ja galvojums sniegts par konkrētajām saistībām. 

Tā kā katrs pirmskrīzes saistību dzēšanas gadījums tiek individuāli izvērtēts (piemēram, vai saistības tiek dzēstas pilnībā vai daļēji), tad, lai noskaidrotu, vai konkrētās saistības ir dzēstas arī galvotājam, tas jāuzzina kredītiestādē, kurā bija attiecīgās saistības (piemēram, ar rakstveida iesniegumu).  

Ja konkrētās saistības ir dzēstas, ir pamats prasīt kredītiestādei aktualizēt datus arī Latvijas Bankas kredītu reģistrā.  

Attiecībā uz noilgumu – kreditoram ir pienākums informēt parādniekus par parādsaistībām, pretējā gadījumā var iestāties noilgums. Turklāt saskaņā ar Komerclikuma 406. pantu no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā.