Labdien!

Civillikuma 181. pants noteic, ka bērnam ir tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar jebkuru no vecākiem (saskarsmes tiesība). Tāpat katram vecākam ir pienākums un tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar bērnu.  

Šis noteikums piemērojams arī tad, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem. Tam vecākam, kurš nedzīvo kopā ar bērnu, ir tiesības saņemt ziņas par viņu, it īpaši ziņas par viņa attīstību, veselību, sekmēm mācībās, interesēm un sadzīves apstākļiem. 

Taču likums arī noteic, ka tiesa, ciktāl tas atbilst bērna interesēm, saskarsmes tiesību var ierobežot, turklāt, ja nepieciešams, noteikt, ka ar bērnu drīkst tikties tikai saskarsmes personas klātbūtnē vai bāriņtiesas ieteiktā noteiktā vietā, vai noteikt pienākumu noteiktā laikā kopā ar bērnu ierasties bāriņtiesā. 

Ja tiesa konstatē, ka ar bērnu drīkst tikties tikai saskarsmes personas klātbūtnē, un puses nevar vienoties par saskarsmes personu vai bāriņtiesa nepiekrīt pušu izvēlei attiecībā uz saskarsmes personu, tad saskarsmes tiesību īsteno bāriņtiesas pārstāvja vai bāriņtiesas pilnvarotas personas klātbūtnē. 

Tiesa var uz laiku atņemt saskarsmes tiesību, ja saskarsme kaitē bērna interesēm un kaitējums citādi nav novēršams. 

Tas nozīmē, ka, pastāvot strīdam vecāku starp par saskarsmi ar bērnu, ir jāvēršas tiesā. Kārtību, kādā var izmantot saskarsmes tiesību, noteiks tiesa, izprasot bāriņtiesas atzinumu. 

Vairāk par saskarsmes un aizgādības tiesību noteikšana tiesas ceļā, varat uzzināt šeit un šeit. 

Taču, ja tēva apzinātas rīcības vai nolaidības dēļ bērns atrodas veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos, tas var būt arī par pamatu bērna aizgādības tiesību pārtraukšanai vai pat atņemšanai. 

Bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu, atņemšanu un atjaunošanu skaidro Rīgas valstspilsētas pašvaldības bāriņtiesa: 

“Līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā, un aizgādības tiesības nozīmē vecāku tiesības un pienākumus rūpēties par bērnu un viņa mantu, pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās. 

Aizgādības tiesības var pārtraukt un atjaunot, par to lemj bāriņtiesa. Tāpat aizgādības tiesības var atņemt, par to lemj tiesa. 

Civillikuma 203. panta pirmajā daļā un Bāriņtiesu likuma 22. pantā noteiktajos gadījumos bāriņtiesa var pārtraukt aizgādības tiesības, tostarp, ja bērns atrodas veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos vecāka vainas dēļ (vecāka apzinātas rīcības vai nolaidības dēļ) vai vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības, vai nenodrošina bērna aprūpi un uzraudzību, un tas var apdraudēt bērna fizisko, garīgo vai tikumisko attīstību. Pēdējā norādītā iemesla dēļ bāriņtiesa var arī lemt par prasības iesniegšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai. 

Pārtrauktās aizgādības tiesības vecākam atjauno, ja bāriņtiesa atzīst, ka nepastāv Civillikuma 203. panta pirmajā vai trešajā daļā minētie apstākļi. Ja gada laikā no aizgādības tiesību pārtraukšanas nav iespējams tās atjaunot, bāriņtiesa lemj par prasības celšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai, izņemot gadījumu, kad aizgādības tiesības nevar atjaunot no vecāka neatkarīgu apstākļu dēļ. Tomēr, ja tas ir bērna interesēs, bāriņtiesai ir tiesības lemt par prasības celšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai pirms Civillikuma 203. panta ceturtajā daļā noteiktā termiņa. 

Ja vecāks uzskata, ka ir pamats aizgādības tiesību pārtraukšanai otram vecākam, tad konkrētais vecāks vēršas savas deklarētās dzīvesvietas pašvaldības bāriņtiesā ar iesniegumu, sniedzot konkrētu informāciju un norādot savu prasījumu. 

Savukārt, ja vecāks uzskata, ka ir pamats aizgādības tiesību atņemšanai otram vecākam, tad šim vecākam ir tiesības vērsties tiesā (pēc bērna dzīvesvietas, kas uzskatāma par vecāku deklarēto dzīvesvietu) un celt prasību par bērna aizgādības tiesību atņemšanu otram bērna vecākam. Ja bērna vecāku deklarētās dzīvesvietas atrodas dažādās administratīvajās teritorijās, par bērna dzīvesvietu uzskatāma tā vecāka deklarētā dzīvesvieta, pie kura viņš dzīvo. 

Atņemot aizgādības tiesības vienam vecākam, tiesa nodod bērnu otra vecāka atsevišķā aizgādībā. 

Tiesas nolēmums ir saistošs abām pusēm. Ja tiesas nolēmums netiek pildīts, personai, kura uzskata, ka ir aizskartas viņas tiesības, saskaņā ar Civilprocesa likuma 549. panta pirmo daļu ir tiesības ar rakstveida pieteikumu vērsties pie tiesu izpildītāja, kas nodrošinās attiecīgā nolēmuma izpildi.”

Bērnam ir četri mēneši, un šobrīd mēs dzīvojam atsevišķi no tēva. Starp mums ir nesaskaņas, jo bērna tēvs lieto narkotikas. Viņš smēķē marihuānu, taču uzskata, ka nekas ļauns tas nav. Es atteicos dzīvot kopā ar viņu un pēc bērna dzimšanas esmu pārcēlusies pie vecākiem, kā arī deklarējusi bērnu un sevi vecāku īpašumā. Bērna tēvs uzstāj uz tiesībām ņemt nedēļas nogalēs zīdaini un draud atņemt bērnu vai aizbēgt ar viņu. Vai tiešām viņam ir tiesības paņemt bērnu uz nedēļas nogalēm? Tā kā viņš katru dienu smēķē marihuānu, es nevēlos viņu atstāt divatā ar bērnu. Mēs neesam oficiāli precējušies, kā arī viņam nav oficiālas darbavietas, ir parādi.