Jautājums ir vispārīgs, un tajā trūkst norāžu, kas sniegtu Valsts ieņēmumu dienestam (VID) iespēju uz to atbildēt precīzi, tāpēc varam piedāvāt tikai vispārīgu ieskatu tēmā. 

Sniedzot pakalpojumus, veicot darījumus, norēķinoties vai saņemot samaksu par tiem, jāievēro noteikti nosacījumi, kas atkarīgi no konkrētās situācijas. 

Faktiski norēķināties par darījumu skaidrā naudā nav liegts. Cilvēkam, kurš individuāli sniedz pakalpojumus un saņem par to atlīdzību, piemēram, veic remontdarbus, jāreģistrē saimnieciskā darbība. Savukārt cilvēkam, kas maksā meistaram par pakalpojumu, ir tiesības pieprasīt attaisnojuma dokumentu (čeku, kvīti u. tml.), kas apliecina, ka viņš par konkrēto pakalpojumu ir samaksājis. Attaisnojuma dokumentu var sniegt arī juridiskā persona, piemēram, ja meistars ir attiecīgā uzņēmuma darbinieks. To var darīt arī pats meistars kā saimnieciskās darbības veicējs vai individuālais komersants. Ņemot vērā konkrēto situāciju, tie var būt dažādi attaisnojuma dokumenti, tāpat iespējamas arī citas nianses, kas jāievēro. 

Diemžēl jautājumā trūkst informācijas, kas ļautu atbildi konkretizēt. Nodokļu normatīvajos aktos soda nauda par to, ka samaksa par pakalpojumu sniegta vai saņemta skaidrā naudā, nevis ar pārskaitījumu, nav paredzēta. Tomēr atkarībā no situācijas jārēķinās ar sekām, kuras var tikt piemērotas citu pārkāpumu gadījumā, piemēram, ja pakalpojumu sniedzējs nav reģistrējis saimniecisko darbību, u. c. situācijās, kad nav ievērotas normatīvo aktu prasības. 

Noderīgi: VID publiskojamo datu bāzē atrodama informācija par visiem saimnieciskās darbības veicējiem. Papildu informācija pieejama šeit. 

Par darījumiem skaidrā naudā 

Būtisks nosacījums, kas jāievēro, veicot darījumus skaidrā naudā, ir to summa. Sākot ar 2014. gada 1. janvāri (t. sk. fiziskajām personām, kas neveic saimniecisko darbību, ar 2017. gada 1. janvāri), nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz 7200 eiro. Minētais ierobežojums attiecināms uz katru atsevišķi skaidrā naudā veikto darījumu, kura summa pārsniedz 7200 eiro (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā vai vairākās operācijās). 

Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 139. panta 5. daļa noteic: par darījuma veikšanu skaidrā naudā, ja darījuma summa pārsniedz šā likuma 30. pantā noteikto skaidras naudas lietošanas ierobežojuma apmēru (7200 eiro), piemēro naudas sodu fiziskajai un juridiskajai personai 15 procentu apmērā no darījuma summas. 

Rezumējot: meistaram, kurš reģistrējis saimniecisko darbību, nav tiesību veikt darījumus skaidrā naudā virs 7200 eiro. Arī tad, ja meistars ir juridiskās personas darbinieks, juridiskā persona nedrīkst veikt darījumus virs 7200 eiro skaidrā naudā. Visi darījumi skaidrā naudā, kas pārsniedz 1500 eiro, gan saimnieciskās darbības veicējiem, gan juridiskajām personām jādeklarē VID. 

Katrā situācijā var būt individuālas nianses, kas jāņem vērā, tāpēc ikvienam, kurš plāno algot darbinieku, lai veiktu remontu savā īpašumā, vai pats piedāvāt pakalpojumus, var rasties jautājumi un neskaidrības, kuras VID aicina risināt, sazinoties rakstveidā Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (VID EDS), sadaļā “Sarakste ar VID”, vai zvanot uz konsultatīvo tālruni.