Man šogad bija ne visai patīkama sadarbība ar Latvijas Kara muzeju. Muzejs man piedāvāja grafiskās dizaineres amata vietu. Es no 2024. g. janvāra līdz jūlijam pildīju šī amata darba pienākumus. Solītais amats netika apstiprināts. Mūsu darba attiecības ir pārtrauktas. Darba attiecību laikā es radīju vairākus grafiskos dizainus, izstrādāju un radīju muzeja “talismana” Kaķa Seržanta tēlu un tā grafisko dizainu, kā arī veidoju ierakstus sociālajiem medijiem. Esmu pamanījusi, ka zem ierakstiem tīmeklī ar manis radīto grafisko dizainu nav minēts mans vārds. Turklāt arī kaķis tiek lietots bez mana vārda. Es saredzu savu autortiesību pārkāpumu. Uzrakstīju vēstuli nodaļas, kurā agrāk strādāju, vadītājam ar lūgumu to izlabot. Ar mani nekomunicē, neatbild. Ja tas nelīdzēs, domāju rakstīt Aizsardzības ministrijai, kuras pakļautībā konkrētā iestāde atrodas. Ja tas nemainīs situāciju, ko jūs varētu man ieteikt tālāk darīt?
Saskaņā ar Autortiesību likuma 12. panta pirmo daļu, ja autors, būdams darba attiecībās ar darba devēju, ir radījis darbu, pildot darba pienākumus, personiskās un mantiskās tiesības uz šo darbu pieder autoram, izņemot šā panta otrajā daļā noteikto gadījumu. Darba devējs ar darba radīšanas brīdi iegūst tiesības izmantot minēto darbu mērķim, kādam tas radīts, un šim mērķim atbilstošā apjomā, ja vien darba līgumā nav paredzēts citādi. Autors var vienoties ar darba devēju par autora mantisko tiesību pāreju darba devējam. Autortiesību likuma 15. pants paredz autora mantisko tiesību uzskaitījumu.
Tātad darba devējs ar darba radīšanas brīdi iegūst darba izmantošanas tiesības mērķim, kādam tas radīts, kā arī šim mērķim atbilstošā apjomā. Autortiesību likums paredz darba devējam darba izmantošanas tiesības, tomēr darba attiecībās tiesību apjomu, iespējams, varētu būt sarežģīti noteikt, līdz ar to svarīgi, ka darba līgumā, nodibinot darba tiesiskās attiecības, iekļauta atruna par autora darba mantisko tiesību pāreju, ja puses par tādu vienojas.
Saskaņā ar Autortiesību likuma 14. pantu darba autoram ir neatsavināmas autora personiskās tiesības uz vārdu, proti, tiesības pieprasīt, lai viņa vārds būtu pienācīgi norādīts visās kopijās un jebkurā ar viņa darbu saistītā publiskā pasākumā, vai pieprasīt pseidonīma lietošanu vai anonimitāti, kā arī autorību jeb tiesības tikt atzītam par autoru. Pamatojoties uz likuma 14. panta otro daļu, neviena no šā panta pirmajā daļā minētajām tiesībām autora dzīves laikā nevar pāriet citai personai.
Tātad autora personiskās tiesības uz darbu saglabājas darba autoram, tostarp tiesības tikt atzītam par autoru, kā arī tiesības pieprasīt, lai autora vārds būtu pienācīgi norādīts.
Autortiesību likums paredz atbildību par autortiesību un blakustiesību pārkāpumu, ar kuru aizskartas autortiesību un blakustiesību subjekta personiskās vai mantiskās tiesības. Autortiesību subjekta tiesību aizsardzības vispārīgie principi ir norādīti likuma 69. pantā, kas paredz vairākus veidus, kā autortiesību subjektam aizsargāt savas autortiesības uz darbu.
Tostarp, lai aizsargātu savas tiesības, autortiesību subjekts vai pārstāvis var vērsties tiesā. Autortiesību subjekti, sniedzot tiesā prasību par tiesību pārkāpšanu, ir atbrīvoti no valsts nodevas.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
