Obligāto pirmreizējo un periodisko veselības pārbaužu veikšanas kārtību, personu loku, kuras pakļautas minētajām veselības pārbaudēm, kā arī veselības pārbaužu periodiskumu un apjomu nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 447 “Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai, un obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtība”. 

Noteikumu 11. punktā noteikts, ka personas obligāto pirmreizējo un periodisko veselības pārbaudi veic ģimenes ārsts, kura pacientu sarakstā attiecīgā persona ir reģistrēta. Ģimenes ārsts personai izsniedz atzinumu par personas veselības stāvokļa atbilstību veicamajam darbam, par to izdarot ierakstu pacienta ambulatorajā kartē un aizpildot izrakstu no stacionārā/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes (veidlapa Nr. 027/u) atbilstoši medicīnisko dokumentu lietvedību regulējošajiem normatīvajiem aktiem. Ja ģimenes ārsts konstatē, ka persona nerada risku citu cilvēku veselībai, ģimenes ārsts izsniedz atzinumu, ka personas veselības stāvoklis atbilst veicamajam darbam.  

Ja ģimenes ārstam ir informācija vai ir pamatotas aizdomas, ka persona ir inficējusies ar kādu no noteikumu 1. pielikumā minētajām infekcijas slimībām un var radīt iespējamu risku citu cilvēku veselībai, tad ģimenes ārsts izsniedz atzinumu, ka personas veselības stāvoklis neatbilst veicamajam darbam. 

Noteikumu 1. pielikumā norādītas infekcijas slimības, ar kurām saslimušās vai inficējušās personas vai personas, par kurām ir radušās aizdomas par saslimšanu vai inficēšanos, aizliegts nodarbināt darbos, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai. Uz pedagogiem un citiem izglītības iestādēs nodarbinātajiem attiecas 1. pielikuma 1. un 2.1. punktā noteiktās infekcijas slimības:  

• difterija un difterijas izraisītāju nēsāšana; 
• epidēmiskais parotīts; 
• garais klepus; 
• gripa; 
• masalas; 
• masaliņas; 
• meningīts (bakteriālais); 
• meningokoku infekcija; 
• tuberkuloze (plaušu forma), kad krēpu iztriepē vai uzsējumā konstatēts tuberkulozes izraisītājs; 
• vējbakas; 
• cita akūta elpceļu infekcija klīnisko izpausmju periodā (paaugstināta ķermeņa temperatūra, klepus, rīkles iekaisums, iesnas); 
• ādas un gļotādas slimības ar sastrutojumiem, pustulām, čūlām, fistulām atklātās ķermeņa daļās, tai skaitā folikulīts, furunkuls, karbunkuls, ādas un zemādas panarīcijs, paronihija, abscess, strutainais konjunktivīts; 
• A hepatīts; 
• E hepatīts; 
• enterovīrusu infekcija; 
• infekciozas akūtas zarnu slimības ar noteiktu vai nenoteiktu etioloģiju; 
• lipīgas ādas, parazitārās un sēnīšu slimības, tai skaitā kašķis, mikrosporija un trihofītija; 
• meningīts (serozais); 
• šigelozes izraisītāju nēsāšana; 
• vēdertīfa un paratīfu izraisītāju nēsāšana.