Maksājumu par uzturēšanos ilgstošas sociālās aprūpes iestādē nosaka Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums. Ja pilngadīga persona tiek ievietota institūcijā, tad viņai par pakalpojumu jāmaksā 85% no savas pensijas (ieskaitot piemaksu), pabalstiem vai citiem ienākumiem. Pēc samaksas par minēto pakalpojumu personas rīcībā jāpaliek ne mazāk kā 15% no viņai izmaksātajiem Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) maksājumiem. 

Naudas summa personiskiem izdevumiem 15% apmērā tiek aprēķināta no klientam izmaksātās valsts pensijas (ieskaitot piemaksu pie pensijas), tātad arī no invaliditātes pensijas.  

Ienākumos, no kuriem maksā par uzturēšanos sociālās aprūpes iestādē, ietilpst arī citi ienākumi, tai skaitā  transporta kompensācija, ja klientam tāda ir piešķirta.  

Aprūpes institūcijās dzīvojošajiem klientiem, kas saņem pensiju vai jebkuru valsts sociālo pabalstu (ieskaitot transporta kompensāciju), naudas summu personiskiem izdevumiem izmaksu nodrošina aprūpes institūcija, kuras kontā VSAA, pamatojoties uz klienta iesniegumu, pārskaita attiecīgos maksājumus. 

Samaksai par uzturēšanos aprūpes iestādē vērtē jebkura klienta ienākumus. Ja cilvēkam nav noteikts trūcīgas personas statuss vai ja viņa ienākumi un uzkrājumi nav pietiekami, lai samaksātu pilnu pakalpojuma cenu, tad par pakalpojumu jāpiemaksā viņa apgādniekam. 

Savukārt atvieglojumi cilvēkiem ar invaliditāti paredzēti, izmantojot noteiktus pakalpojumus. Piemēram, pensijai tiek piemērots papildu nodokļa atvieglojums; braukšanai sabiedriskajā transportā – atvieglojumi biļetes cenai; atsevišķām valsts nodevām ir samazinājums, ko piemēro tad, kad jāmaksā nodevas.