Labdien! Pirms pāris gadiem iegādājos pirti – patstāvīgu īpašumu ar neatkarīgu zemesgrāmatu. Privatizācijas laikā ēkai ir piešķirta lietošanā zeme ēkas uzturēšanai svešā īpašumā, kas ir norādīts tās zemesgrāmatā. Kalpojošā īpašuma zemesgrāmatā uz attiecīgo īpašuma teritoriju nav reģistrēti zemes piespiedu nomas līgumi. Tāpat līdz manai ēkai nav reģistrēts servitūta ceļš caur apgrūtināto īpašumu. Kaimiņu īpašuma zemesgrāmatā ir tikai apgrūtinājuma atzīme – zemes īpašniekam nepiederoša būve vai būves daļa. Atbilstoši Civillikuma 1130. pantam ir noteikts, ka servitūts ir tāda tiesība uz svešu lietu, ar kuru īpašuma tiesība uz to ir lietošanas ziņā aprobežota kādai noteiktai personai vai noteiktam zemesgabalam par labu. Vai, ņemot vērā minēto pantu, es drīkstu prasīt izveidot ceļa servitūtu par labu manai ēkai, nevis zemesgabalam? Vai, lai lietotu ēkas uzturēšanai nepieciešamo teritoriju (atbilstoši likumiskajām zemes lietošanas tiesībām), man ir jāvēršas tiesā? Vai arī ir pietiekami, ja, pamatojoties uz manas ēkas zemesgrāmatā norādīto funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu, atjaunoju zudušās kupicas un reģistrēju teritoriju kadastra sistēmā kaimiņa īpašumā? Vai man būs jāsedz iepriekšējā īpašnieka nesamaksātais zemes piespiedu nomas maksas parāds?
Saskaņā ar likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 38. panta piekto daļu, ja normatīvie akti neparedz kārtību, kādā nosakāma lietošanā esošās zemes platība un robežas, to nosaka būves īpašnieks un zemes īpašnieks, rakstveidā vienojoties.
Nosakot būves īpašnieka lietošanā esošās zemes platību un robežas, ņem vērā funkcionāli nepieciešamā zemesgabala noteikšanas principus privatizējamām dzīvojamām mājām [..]. Savukārt attiecīgos principus paredz Ministru kabineta 2015. gada 8. septembra noteikumi Nr. 522 “Privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanas kārtība”.
Ja puses nespēj vienoties šajā jautājumā, tad strīdus par lietošanā esošās zemes platību un robežām izšķirs tiesa.
Ja piebrauktuve ir piesaistīta būvei kā tās uzturēšanai, apsaimniekošanai un funkcionēšanai nepieciešamais infrastruktūras, labiekārtojuma vai komunikāciju elements, tad atsevišķu servitūtu piekļuvei dibināt nebūs vajadzības, jo šāds uz likuma pamata noteikts aprobežojums pats par sevi ir reālservitūts par labu būvei, kas ir patstāvīgs īpašuma tiesību objekts (skatīt likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 38. panta pirmo daļu).
Attiecībā uz iepriekšējā īpašnieka parādiem uzsverams, ka par tiem atbild atsavinātājs, ja vien, piemēram, pircējs parādus nav atsevišķi uzņēmies vai ja līgumā noteikts cenas samazinājums atbilstoši parāda apmēram. Tāpat jaunais īpašnieks var samaksāt parādu un pēc tam attiecīgo naudas summu piedzīt no iepriekšējā īpašnieka. Turklāt jāņem vērā, ka prasījumi par likumiskās zemes lietošanas maksas samaksu un ar to saistītajiem blakus prasījumiem noilgst triju gadu laikā.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
