Tāpēc ir bāriņtiesa, kurā profesionāli un kompetenti speciālisti vērtē situāciju, par kuru vecākiem ir domstarpības, un pieņem lēmumus. No malas nav iespējams pateikt, kā lems bāriņtiesa, ņemot vērā tiesību aktos noteikto un bērna intereses. 

Konkrētos jautājumus regulē Bāriņtiesu likums, Bērnu tiesību aizsardzības likums un citi tiesību akti, kas lēmumu pieņēmējiem jāpārzina un jāievēro. 

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6. pantā noteikts, ka tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, viņa tiesības un intereses ir prioritāras. Visām darbībām attiecībā uz bērnu, neatkarīgi no tā, vai tās veic valsts vai pašvaldību institūcijas, sabiedriskās organizācijas vai citas fiziskās un juridiskās personas, kā arī tiesas un citas tiesībaizsardzības iestādes, prioritāri jānodrošina bērna tiesības un intereses. Nosakot bērna labākās intereses, nepieciešams tiekties uz situācijas, kurā iesaistīts bērns, ilgtspējīgu risinājumu.  

Civillikuma 177. pants noteic, ka līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā. Aizgādība ir vecāku tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās.   

Rūpes par bērnu nozīmē viņa aprūpi, uzraudzību un tiesības noteikt viņa dzīvesvietu. Bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t. i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšanu, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).  

Arī šķiršanās gadījumā pienākums gādāt par bērna uzturēšanu gulstas uz abiem vecākiem. Ja vecāki dzīvo šķirti, kopīga aizgādība par bērnu turpinās. Bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas vecāks, pie kura bērns dzīvo. Ja bērna aizgādību ikdienā nodrošina māte, tēvam ir tiesības piedalīties bērna dzīvē, satikties, saņemt ziņas par viņa attīstību, veselību, sekmēm, interesēm un sadzīves apstākļiem.  

Saskaņā ar Civillikuma 181. pantā noteikto jebkurai personai ir pienākums atturēties no tādām darbībām, kas varētu negatīvi iespaidot bērna attiecības ar kādu no vecākiem.   

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 73. panta pirmajā daļā noteikts, ka ikvienai personai ir pienākums nekavējoties ziņot policijai, Bērnu aizsardzības centram, bāriņtiesai vai sociālajam dienestam par likumpārkāpumu, kas vērsts pret bērnu. 

Ja bērns tiek izvests no valsts nevis ceļošanas nolūkā, bet uz pastāvīgu dzīvi citā valstī, šāds lēmums jāsaskaņo ar otru vecāku. 

Ja viens no vecākiem uzskata, ka otrs vecāks aizvedis vai nelikumīgi aiztur viņu kopīgo bērnu ārvalstīs, viņš var iesniegt Tieslietu ministrijā pieprasījumu par bērna atgriešanos Latvijā vai pieprasījumu par saskarsmes tiesību nodrošināšanu ar bērnu.