Civillikuma 1235. pants paredz, ka no servitūta izrietošā lietu tiesība ir nodibināta un spēkā abām pusēm, t. i., valdošā un kalpojošā nekustamā īpašuma īpašniekiem, tikai pēc servitūta ierakstīšanas zemesgrāmatās; līdz tam laikam viņu starpā pastāv vienīgi personiska saistība, kuras ierakstīšanu zemesgrāmatās var tomēr prasīt katra puse, ja vien izpildīti visi citi servitūtam nepieciešamie noteikumi. 

Zvērināts advokāts Imants Muižnieks publikācijā “Ceļa servitūts – izplatītākie strīdi, un kā tos risināt” ir skaidrojis: “Tā kā ceļa servitūts nav publiskas lietošanas ceļš, bet gan tiek nodibināts par labu konkrētam zemesgabalam, tad trešo personu tiesības izmantot šo servitūtu var tikt ierobežotas, piemēram, izbūvējot vārtus. Tikai šajā gadījumā jāatceras, ka īpašnieks nedrīkst radīt tādus šķēršļus, kas būtiski ierobežo servitūta tiesisko izmantošanu.”