E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 33559
Lasīšanai: 6 minūtes
TĒMA: Mājoklis
1
1

Dzīvokļu īpašnieku biedrība un jaunā īpašnieka tiesības

J
jautā:
12. augustā, 2024
Aldis

Labdien! Daudzdzīvokļu mājā ar slēgtu pagalmu tika nopirkts dzīvoklis. Īpašums ir noformēts ar tiesībām uz atsevišķu dzīvokli, kā arī uz:  

1) kopīpašuma domājamajām daļām no būves, kurā atrodas dzīvoklis; 

2) kopīpašuma domājamajām daļām no zemes, uz kuras atrodas būve ar dzīvokli un kura veido iekšējo pagalmu, 

3) kopīpašuma domājamajām daļām no pārējām 5 būvēm, kas arī atrodas uz šīs zemes. 

Namu un citus īpašumus apsaimnieko dzīvokļu īpašnieku biedrība, kas arī noslēdz pārvaldīšanas līgumu ar katra dzīvokļa īpašnieku. 

Iekšējais pagalms nav sadalīts atsevišķās stāvvietās, bet to izmanto iedzīvotāji pēc principa kurš pirmais paspēja novietot mašīnu, tas arī stāvēs. Pirms dažiem gadiem (vēl pirms dzīvoklis tika iegādāts) dzīvokļu īpašniekiem tika izsniegtas stāvēšanas atļaujas (katram dzīvoklim viena atļauja uz vienu mašīnu) un tika uzstādīta attiecīga ceļazīme. 

Pēc dzīvokļa iegādes jaunais īpašnieks sazinājās ar biedrības valdes priekšsēdētāju, lai noformētu atļauju uz savu mašīnu, bet saņēma atteikumu, kurš bija pamatots ar to, ka pašlaik stāvvietu trūkuma dēļ izveidojusies rinda no jaunajiem dzīvokļu īpašniekiem, kas gaida stāvēšanas atļaujas savām mašīnām un kas varēs tās saņemt tikai tad, kad viens no pašreizējiem stāvvietu izmantotājiem atbrīvos savu atļauju (piemēram, pārdos savu dzīvokli). Uz lūgumu atsūtīt oficiālu dokumentu, kas nosaka atļauju izdošanas kārtību, izmantošanu, un gaidīšanas rindas regulējumu, biedrības valdes priekšsēdētājs neko neatbildēja. 

Šodien ir pagājis gandrīz mēnesis, kopš biedrībai tika nosūtīti visi dokumenti dzīvokļa apsaimniekošanas līguma noslēgšanai, bet minētais biedrības valdes priekšsēdētājs to nesteidzas parakstīt un grib tajā iekļaut jaunu punktu par iekšējā pagalma stāvvietu izmantošanu, kas aizliegtu to lietot jaunam dzīvokļa īpašniekam. 

Balstoties uz aprakstīto situāciju, lūgums atbildēt uz šādiem jautājumiem: 

  1. Vai biedrības valdes priekšsēdētājam ir tiesības aizturēt pārvaldīšanas līguma parakstīšanu ar jaunu dzīvokļa īpašnieku? Kādas sekas var rasties jaunajam īpašniekam un biedrībai, ja līgums netiks parakstīts?
  2. Vai biedrība var iekļaut jaunus punktus pārvaldīšanas līgumā (piemēram, par iekšējā pagalma izmantošanu un iebraukšanas kārtību) ar jauno īpašnieku, nemainot līgumus arī ar pārējiem īpašniekiem? Vai šādām izmaiņām pārvaldīšanas līgumā vajadzētu būt iepriekš saskaņotām ar dzīvokļu īpašnieku kopību?
  3. Kurā oficiālajā instancē jaunais īpašnieks var vērsties ar sūdzību par biedrību, lai panāktu vienādas tiesības ar visiem pārējiem dzīvokļu un zemes īpašniekiem uz iekšējā pagalma izmantošanu un dzīvokļa apsaimniekošanu?

Paldies! 




A
atbild:
29. augustā, 2024
Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija
Līga Siliniece, zvērināta advokāta palīdze

Atbilde uz 1. jautājumu: 

Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līguma noslēgšanu regulē Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10. panta otrā daļa, nosakot, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu dzīvokļu īpašnieki slēdz ar pārvaldnieku, pamatojoties uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, un tas ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam. Līdz ar to, pat ja kāds dzīvokļu īpašnieks nav parakstījis dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu, tad spēkā esošā līguma redakcija, kuru kopīpašnieki parakstīja ar pārvaldnieku, uzdodot tam sākotnējo pārvaldīšanas uzdevumu, ir saistoša visiem dzīvokļu īpašniekiem. Pārvaldnieka uzdevums ir rūpēties, lai vismaz 50% plus viens dzīvokļa īpašnieks dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu būtu parakstījis. 

Atbilde uz 2. jautājumu:  

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10. panta otrā daļa noteic, ka dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgums slēdzams, pamatojoties uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līguma saturs ir noteikts minētā likuma 11. pantā. Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līguma mērķis ir uzdot pārvaldīšanas uzdevumu pārvaldniekam un regulēt tiesiskās attiecības šī mērķa sasniegšanai. Līdz ar to ar visiem dzīvokļu īpašniekiem slēdzams viena satura līgums. Izmaiņas dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumā apstiprināmas ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu. 

Turklāt jāņem vērā, ka pagalma izmantošanas jautājums skar kopīpašuma lietošanu. Kopīpašuma lietošanas kārtības noteikšana ir dzīvokļu īpašnieku kopības ekskluzīvā kompetencē (Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta 2. daļas 2. punkts). Tādējādi lietošanas kārtība nosakāma kopības lēmumā, jo tās ir tiesiskās attiecības kopīpašnieku starpā, nevis dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumā, kurš regulē attiecības starp dzīvokļu īpašniekiem un pārvaldnieku par uzdoto pārvaldīšanas uzdevumu. 

Atbilde uz 3. jautājumu: 

Vispārējā kārtībā strīds risināms tiesā. Ieteicams sazināties ar profesionālu juristu pareizas aizskarto tiesību aizsardzības stratēģijas izstrādei. Ja attiecībās ar biedrību dzīvokļa īpašnieks ir patērētājs, tad strīdu iespējams risināt ar sūdzību Patērētāju tiesību aizsardzības centrā.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 122 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas