Latvijas normatīvajos aktos nav noteikts, kā tieši notiek reāla žoga izbūve. Atbilstoši Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” žogs ir 1. grupas inženierbūve. Kārtību, kādā tiek saskaņota žoga būvniecība, nosaka MK noteikumi Nr. 253 “Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi”. Ministru kabineta noteikumu Nr. 253 “Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi” 6.3.4. apakšpunkts paredz, ka žoga būvniecībai (arī nojaukšanai) nav nepieciešams izstrādāt būvniecības dokumentāciju. 

Latvijas normatīvajos aktos nav noteikts attālums, cik tālu no kaimiņu sētas, ēkām vai zemesgabala robežām drīkst stādīt kokus un krūmus. 

Ieteiktu jums vērsties vietējā pašvaldībā, jo katra pašvaldība savos saistošajos noteikumos var noteikt, kādā attālumā no kaimiņa robežas var stādīt kokus. 

Civillikuma 1098. pants nosaka: ja uz robežas augošs koks liecas pār kaimiņa ēku, viņam ir tiesības prasīt, lai koka īpašnieks to nocērt, bet, ja pēdējais atsakās, pašam to nocirst un paturēt sev. Šie noteikumi piemērojami arī tajā gadījumā, kad vējš noliecis koku pār kaimiņa zemi. 

Savukārt 1099. pants nosaka: ja koks izstiepj savus zarus virs kaimiņa zemes, tad pēdējam ir tiesības nolasīt tajos augošos augļus, ciktāl viņš var tos aizsniegt no savas zemes, un viņš iegūst tos savā īpašumā, tāpat kā no šiem zariem uz viņa zemes nokritušos augļus. Kaimiņš var arī prasīt, lai zarus apcērt līdz četrarpus metru augstumam no zemes, bet, ja koka īpašnieks to nedara, tad viņš pats var nocirst zarus līdz minētajam augstumam un paturēt sev.