Civillikuma 182. panta pirmā daļa noteic, ka strīda gadījumā saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību nosaka tiesa, izprasot bāriņtiesas atzinumu.

Savukārt saskaņā ar Civillikuma 182. panta trešo daļu tiesa, ciktāl tas atbilst bērna interesēm, saskarsmes tiesības var ierobežot, turklāt, ja nepieciešams, noteikt, ka ar bērnu drīkst tikties tikai saskarsmes personas klātbūtnē vai bāriņtiesas ieteiktā noteiktā vietā, vai noteikt pienākumu noteiktā laikā kopā ar bērnu ierasties bāriņtiesā. Ja tiesa konstatē, ka ar bērnu drīkst tikties tikai saskarsmes personas klātbūtnē, un puses nevar vienoties par saskarsmes personu vai bāriņtiesa nepiekrīt pušu izvēlei attiecībā uz saskarsmes personu, tad saskarsmes tiesības īsteno bāriņtiesas pārstāvja vai bāriņtiesas pilnvarotas personas klātbūtnē.

Tiesa var uz laiku atņemt saskarsmes tiesības, ja saskarsme kaitē bērna interesēm un kaitējums citādi nav novēršams. Tas sasaucas ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 24. panta piektās daļas regulējumu, kas noteic, ka vecāku gribas izpausmēm attiecībā uz bērnu var noteikt ierobežojumus neatkarīgi no viņu uzskatiem un reliģiskās pārliecības, ja ir konstatēts, ka tās fiziski vai garīgi varētu kaitēt bērna turpmākajai attīstībai.

Tiesas spriedums, kas ir stājies likumīgā spēkā, dod tēvam tiesības uz saskarsmi ar bērnu spriedumā noteiktajā kārtībā. Iespējams, ir radušies jauni apstākļi un bērnam nepieciešams radīt drošāku saskarsmes vidi, piemēram, saskarsmi īstenojot bērna dzīvesvietā vai kopā ar saskarsmes personu.

Minētā jautājuma kontekstā personai ir tiesības vērsties tiesā ar prasību, lai tiktu mainīta saskarsmes tiesības izmantošanas kārtība, ja bērns izjūt bailes.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 244.² panta otro daļu prasību lietās, kas izriet no saskarsmes tiesībām, var celt Civillikuma 181. panta norādītās personas, kā arī prokurors vai bāriņtiesa.

Lietās, kas izriet no saskarsmes tiesībām, prasītājs prasības pieteikumā papildus šā likuma 128. pantā minētajam norāda:

1) saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību, laiku un vietu;

2) ja prasītājs lūdz, lai saskarsmes tiesības tiktu īstenotas saskarsmes personas klātbūtnē, – ziņas par attiecīgo saskarsmes personu (fiziskajām personām – vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi, juridiskajām personām – nosaukumu, juridisko adresi un reģistrācijas numuru).

Pēc puses lūguma tiesa vai tiesnesis pieņem lēmumu, ar kuru uz laiku līdz sprieduma taisīšanai nosaka bērna dzīvesvietu, bērna aprūpes kārtību, saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību, uzturlīdzekļus bērnam, aizliegumu bērna izvešanai no valsts.

Civilprocesa likuma 244.¹⁴ pants nosaka: ja pēc tam, kad likumīgā spēkā stājies spriedums lietā, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām, mainās apstākļi, tad katra puse ir tiesīga iesniegt jaunu prasību tiesā vispārējā kārtībā. Civilprocesa likums paredz kārtību, kādā saskarsmes tiesības ir paredzētas tiesas spriedumā. Arī pušu starpā noslēgtās vienošanās gadījumā, ja nesanāk vienoties par grozījumiem saskarsmes kārtībā sakarā ar to, ka ir mainījušies apstākļi, kas ietekmē saskarsmi ar bērnu, ir jāsniedz pieteikums tiesā par saskarsmes tiesību īstenošanas kārtības grozīšanu, papildinot vai mainot pašreizējo kārtību. 

Izskatot lietas, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām, tiesa papildus citiem apstākļiem ņem vērā visus gadījumus, kad tā persona, kas vēlas izlietot aizgādības vai saskarsmes tiesības, lietojusi vardarbību pret bērnu vai bērna vecāku. Izskatot lietas, kas izriet no aizgādības tiesībām, tiesa papildus citiem apstākļiem ņem vērā tās noteiktās saskarsmes tiesību izmantošanas kārtības pārkāpumus.

Ņemot vērā iepriekšminēto, jums prasības pieteikuma sagatavošanai būtu jākonsultējas ar juristu vai zvērinātu advokātu.