Labdien! Pamatojoties uz Dzīvnieku aizsardzības likumu un tuvākiem grozījumiem, ikvienam mājdzīvnieka īpašniekam ir jāizpilda noteikti nosacījumi. Dzīvnieku uzturēšana (reģistrēšana, ēdināšana, valsts neapmaksāta un dārga ārstēšana u. tml.) nozīmē papildu izmaksas tā īpašniekam no sava vai ģimenes budžeta. Ja atsevišķi dzīvojoša persona vai ģimene vēlas pieteikties trūcīgā vai maznodrošinātā statusa piešķiršanai, tad sociālajā dienestā ir iesniedzami dati ienākumu deklarācijas sastādīšanai. Attiecīgi mājdzīvniekiem tā būtu nulle jeb bez ienākumiem, proti, ja nav nolūka no šī dzīvnieka gūt peļņu. Rodas jautājums, kāpēc, lemjot par trūcīgā vai maznodrošinātā statusa piešķiršanu, netiek ņemts vērā fakts par mājdzīvnieku, ja šis kaķis, suns vai cits mīļš dzīvnieks ir burtiski kā pilnvērtīgs ģimenes loceklis (ja neskaita to, ka viņa reģistrēšanas dati atšķiras no cilvēka utt.), viņš ir bez ienākumiem, bet prasa ieguldījumus kā likumiskā, tā cienīgā kārtībā. Šeit runāju nevis par to, ka tā ir īpašnieka, ģimenes izvēle uzturēt dzīvnieku mājās, bet gan par deklarācijas objektīvo izvērtēšanu un slogu mājdzīvnieka īpašniekam saskaņā ar likumu. Iepriekš pateicos, ja šis jautājums dos vielu pārdomām vai uzlabos garastāvokli.