Darba likuma 61. pants paredz, ka darbiniekam, kam nolīgts normālais darba laiks, izmaksājamā minimālā darba alga nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimumu. Minimālās mēneša darba algas apmērs normālajā darba laikā, kā arī minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanas kārtība ir noteikta MK noteikumos Nr. 656 “Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu”. 2024. gadā minimālā mēneša darba alga ir 700 eiro (bruto). 

Savukārt minimālo stundas tarifa likmi aprēķina, izmantojot noteiktu formulu: 

TL_min = MDA / h, kur 

TL_min – minimālā stundas tarifa likme eiro; 

MDA – valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga; 

h – normālā darba laika stundu skaits mēnesī (piecu dienu darba nedēļa un 40 stundas nedēļā vai piecu dienu darba nedēļa un 35 stundas nedēļā, vai sešu dienu darba nedēļa un 40 stundas nedēļā, vai sešu dienu darba nedēļa un 35 stundas nedēļā), tai skaitā svētku dienu stundu skaits, ja darbinieks neveic darbu svētku dienā, kas iekrīt viņam noteiktajā darba dienā. 

Darbiniekiem, kuriem noteikta summētā darba laika uzskaites sistēma un kuri pārskata periodā, kas ir ilgāks par vienu mēnesi, nostrādājuši visu normālajā darba laikā noteikto darba laiku (stundas), darba devējs nodrošina, ka aprēķinātās darba algas kopsumma pārskata perioda beigās nav mazāka par minimālo mēneša darba algu, reizinot ar mēnešu skaitu pārskata periodā. 

Darbiniekiem, kuriem noteikta summētā darba laika uzskaites sistēma un kuri pārskata periodā nostrādājuši vairāk nekā normālajā darba laikā noteikto darba laiku (stundas), pārskata perioda beigās, aprēķinot virsstundu piemaksu, izmanto pārskata perioda vidējo minimālo stundas tarifa likmi, kuru aprēķina, izmantojot šādu formulu: 

TL_minv = MDA * n / h_p, kur 

TL_minv – pārskata perioda vidējā minimālā stundas tarifa likme virsstundu piemaksas aprēķināšanai eiro; 

MDA – valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga; 

n – kalendāra mēnešu skaits pārskata periodā; 

h_p – normālā darba laika stundu skaits pārskata periodā, tai skaitā svētku dienu stundu skaits, ja darbinieks neveic darbu svētku dienā, kas iekrīt viņam noteiktajā darba dienā. 

Darbiniekiem, kuriem noteikts nepilns darba laiks, minimālo mēneša darba algu nosaka proporcionāli nostrādātajam laikam attiecībā pret minimālo mēneša darba algu. 

Ņemot vērā, ka dažādos mēnešos ir atšķirīgs darba dienu un stundu skaits, minimālā stundas tarifa likme ir mainīga. Piemēram, 2024. gada janvārī bija 22 darba dienas un 176 darba stundas, minimālā stundas tarifa likme bija 3,98 eiro. Savukārt jūnijā ir 19 darba dienas un 152 darba stundas, tāpēc minimālā stundas tarifa likme ir 4,60 eiro. Turpretī jūlijā un oktobrī, kad ir 23 darba dienas un 184 darba stundas, minimālā stundas tarifa likme būs 3,80 eiro. 

Tas, ka darba līgumā nav noteikta minimālā stundas tarifa likme, bet tā ir noteikta uzņēmuma iekšējā dokumentā, ir likumīgi. Jāņem vērā, ka valstī noteiktā minimālā mēnešalga ar gadiem mainās, līdz ar to darba līgumā nav iespējams noteikt stundas tarifa likmi, kuru aprēķina pēc noteiktas formulas, ievērojot minimālās darba algas apmēru. Ja šāda likme tiktu iekļauta darba līgumā, darba devējs būtu spiests veikt grozījumus darba līgumā līdz ar valstī noteiktās minimālās darba algas izmaiņām.  

Ja jums ir neskaidrības par uzņēmuma iekšējā dokumentā noteikto darba samaksas sistēmu, jums ir jālūdz darba devējam to izskaidrot.