Lai sniegtu korektu atbildi, sazinājāmies ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības bāriņtiesu, kuras pārstāvji norādīja, ka, ņemot vērā ierobežoto informācijas apjomu, var sniegt tikai vispārīgu  atbildi.   

Saskarsmes tiesības regulē Civillikuma 181. pants, saskaņā ar kuru bērnam ir tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar vecvecākiem, ja tas atbilst bērna interesēm. Svarīgi zināt, ka bērnam saskarsme ar vecvecākiem ir tiesības, bet nav pienākums. Tas nozīmē, ka bērnu nedrīkst piespiest tikties ar vecvecākiem, ja viņš pats to nevēlas. Likums arī noteic, ka jebkurai personai ir pienākums atturēties no tādām darbībām, kas varētu negatīvi iespaidot bērna attiecības ar kādu no vecākiem. Būtiski apzināties, ka priekšplānā ir  nevis vecvecāku vēlme satikt bērnu, bet gan bērna tiesību un interešu objektīva ievērošana. Bērnam vienlīdz svarīgi ir gan uzturēt saskarsmi ar ģimenes locekļiem, gan arī tikt pasargātam no tādas rīcības, tostarp vardarbīgas, kas kaitē viņa interesēm. 

Rīgas valstspilsētas pašvaldības bāriņtiesā skaidro, ka vislabākais risinājums ir miermīlīgā ceļā vienoties vecākiem ar vecvecākiem par viņu tikšanās iespējām ar mazbērniem, izmantojot arī mediāciju vai citus pakalpojumus, piemēram, ģimenes psihologa konsultācijas, kas palīdzētu uzlabot savstarpējās ģimeniskās attiecības.  

Ja bērnu vecākiem tomēr neizdodas vienoties ar vecvecākiem par saskarsmes tiesību īstenošanas kārtību, tad strīds risināms civiltiesiskā kārtībā. Ar prasības pieteikumu par saskarsmes tiesību izmantošanas kārtības noteikšanu tiesā var vērsties gan vecāki, gan vecvecāki.