Labdien! Bijušais vīrs divus gadus par mūsu kopīgo bērnu, kuram ir četri gadi, nav interesējies, bet ir maksājis uzturlīdzekļus. Pirms vairāk nekā pusgada es piedāvāju viņam grafiku ar mērķi atjaunot tēva saskarsmi ar bērnu. Saņēmu negatīvu atbildi. Tagad esmu precējusies ar citu vīrieti, bērns vīru sauc par tēti. Pēkšņi bijušais vīrs grib satikt bērnu un atjaunot saskarsmi. Saziņā ar viņu es nejūtos droša par to, vai bijušais vīrs saprot, kā to visu izdarīt pareizi. Mēs sarunājām tikšanos, bet pēc dažām vēstulēm sapratu, ka laikam tomēr cilvēks nesaprot, kā pareizi rīkoties. Bijušais vīrs nesaprot, ka ir pagājuši divi gadi (puse no bērna dzīves), ka bērns viņu neatceras. Es atcēlu tikšanos, pamatojot, ka neesmu droša, ka mūsu starpā bērna klātbūtnē nenotiks kāds konflikts. Bijušais vīrs ir man rakstījis, ka tikšanās laikā mani pilnībā ignorēs. Es uzskatu, ka tāda komunikācija, ignorēšana bērna klātbūtnē nav pieļaujama. Es uzrakstīju arī iesniegumu bāriņtiesai, ja viņš dosies uz tiesu. Vai tas netiks vērsts pret mani, ka esmu atcēlusi satikšanos?
Civillikums noteic, ka bērnam ir tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar jebkuru no vecākiem (saskarsmes tiesība). Savukārt katram vecākam ir pienākums un tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar bērnu. Šis noteikums piemērojams arī tad, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu vai abiem vecākiem. Tam vecākam, kurš nedzīvo kopā ar bērnu, ir tiesības saņemt ziņas par viņu, it īpaši ziņas par viņa attīstību, veselību, sekmēm mācībās, interesēm un sadzīves apstākļiem.
Ņemot vērā iepriekš minēto, jāsecina, ka normatīvais regulējums nepieļauj saskarsmes tiesību īstenošanas kavēšanu. Turklāt, lai gan Civillikums paredz, ka saskarsmes tiesības var ierobežot, par to jālemj tiesai.
Jūsu situācijā Rīgas valstspilsētas pašvaldības bāriņtiesa iesaka izmantot mediāciju. Mediācija ir piemērota gadījumos, kad pastāv noteikts jautājums, par kuru puses pašas nespēj, bet vēlas vienoties. Mediatora vadībā puses izklāsta savu situācijas redzējumu un pozīciju, apzina savas patiesās intereses un vajadzības attiecībā uz konkrēto jautājumu, tās izskaidro otrai pusei un kopīgi meklē abpusēji pieņemamu risinājumu. Protams, mediācijā var parādīties emocijas un jūtas, ar kurām tiek strādāts tik tālu, cik tas nepieciešams sarunas turpināšanai un domstarpību risināšanai, lai puses varētu nonākt pie abpusēji pieņemama un praktiski īstenojama risinājuma. Kaut arī mediācija nav konsultēšana par savstarpējo komunikāciju un attiecību uzlabošanu, veiksmīgs process bieži vien veicina labāku savstarpējo sapratni un turpmāko dialogu, kas ir būtiski ilgtermiņa sadarbībai vecāku starpā.
Vienlaikus vecāki var apsvērt iespēju atsevišķi vai kopā vērsties pie psihologa, lai iegūtu skaidrojumu par bērna psiholoģiskajām vajadzībām un saskarsmes atjaunošanas ietekmi no attīstības viedokļa.
Turpretī vēršanās bāriņtiesā parasti ir piemērotāka gadījumos, kad vienošanās nav iespējama vai nepieciešams institucionāls izvērtējums un atzinums.
Bāriņtiesas skatpunktā mediācijas izmantošana un vēlme vienoties par saskarsmes kārtību ir atbildīga rīcība. Tā apliecina, ka vecāki apzinās savu atbildību un ir gatavi rīkoties bērna interesēs.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
