Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 29. pants paredz transporta izdevumu kompensāciju. Savukārt sabiedriskā transporta izdevumu kompensēšanas kārtība ir noteikta Ministru kabineta noteikumu Nr. 565 “Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku sociālajām garantijām” X nodaļā (turpmāk – noteikumi). 

Noteikumu 57. punktā ir noteikts, ka sabiedriskā transporta izdevumi amatpersonai (darbiniekam) tiek atlīdzināti, ja tie radušies, izmantojot sabiedrisko transportu amata (dienesta, darba) pienākumu izpildei. 

Norādāms, ka ierašanās darbā un došanās prom no darba pēc darba laika beigām netiek uzskatīta par amata (dienesta, darba) veikšanu. Personai ir brīvas tiesības izvēlēties nodarbošanos un darbavietu, tostarp ārpus vietas, kurā tā dzīvo. Izvēloties darbavietu, kas neatrodas vietā, kur persona dzīvo, personai ir jārēķinās ar papildu laiku un izdevumiem, kas tai rodas, nokļūstot uz un no darbavietas. 

Vienlaikus amatpersonai (darbiniekam), kuru pārceļ amatā uz citu Latvijas Republikas administratīvo teritoriju valsts vai dienesta interesēs un kura tādēļ maina dzīvesvietu, tiek kompensēti ar pārcelšanos saistītie izdevumi, pamatojoties uz izdevumus attaisnojošajiem dokumentiem, kas ietver transporta izdevumus un izdevumus par amatpersonas (darbinieka) un tās ģimenes locekļu (apgādājamo) īpašumā esošās iedzīves pārvešanu (Atlīdzības likuma 30. panta pirmā daļa).