Labdien! Man radās situācija, ka, ar līgumu īrējot dzīvokli, nebija iespējas par to samaksāt. Saimniece teica, ka aizslēgs durvis un liegs dzīvoklim piekļuvi. Sazinājāmies ar viņu par parāda atmaksu, sarunājām, ka maksāšu pa daļām. Teica, ka pēc plkst. 17.00 tik un tā aizslēgs durvis, bet durvis aizslēdza jau 14.00, tāpēc nebija iespēju paņemt pat pirmās nepieciešamības lietas. Lūdzu saimniecei atļaut paņemt no dzīvokļa personīgās mantas, kas tajā palika. Šobrīd ir nepieciešams no dzīvokļa paņemt vismaz zāles, dokumentus, drēbes (jo bērniem nav ko vilkt mugurā), vēlētos paņemt pilnībā visas mantas. Viņa atbildēja, ka atļaus tās paņemt tikai tad, kad samaksāšu parādu. Vai dzīvokļa saimniecei ir tiesības neatdot personīgās mantas, kas atrodas dzīvoklī?
Valsts policija sniedz skaidrojumu: “Lai nodrošinātu īrnieku tiesību aizsardzību no namīpašuma valdītāju prettiesiskiem apdraudējumiem, atjaunotu īrnieku tiesības brīvi rīkoties ar to īpašumā esošo mantu, kā arī nodrošinātu mājokļa neaizskaramību, policijas amatpersonām, veicot savā kompetencē esošās darbības, vienmēr jāievēro, ka personas tiesības uz mājokļa neaizskaramību ir primāras attiecībā pret nekustamā īpašuma tiesībām.
Vienlaikus Valsts policijas amatpersona nav tiesīga vērtēt īres līguma spēkā esamību.
Dzīvojamo telpu īres likums noteic, ka jautājums par personas piespiedu izlikšanu ir risināms tiesas ceļā.
Gadījumā, ja dzīvojamās telpas īpašnieks uzskata, ka personai nav tiesiska pamata lietot tās aizņemto dzīvojamo telpu, dzīvojamās telpas īpašniekam jāvēršas tiesā ar prasību par personas izlikšanu. Personas izlikšana no dzīvojamās platības bez tiesas lēmuma uzskatāma par tīšu, prettiesisku un sodāmu darbību.
Jebkurā gadījumā īrnieka izlikšanu no dzīvojamās platības nodrošina tiesu izpildītājs saskaņā ar spēkā esošu tiesas lēmumu par izlikšanu. Policijas amatpersona pēc tiesu izpildītāja pieprasījuma nodrošina tikai sabiedrisko kārtību un personu neaizskaramību īrnieku izlikšanā, nekādā gadījumā nepiedaloties jebkādās ar izlikšanu saistītās fiziskās darbībās.
Situācijas, kad namīpašnieks prettiesiski izlicis īrnieku no dzīvojamās platības vai noslēdzis namīpašuma ārdurvis, liedzot īrniekam nokļūt dzīvesvietā un pie tam piederošas kustamas mantas, policijas amatpersonām, izvērtējot lietas apstākļus, jāuzsāk administratīvā lieta saskaņā ar Dzīvojamo telpu īres likuma 42. pantu par traucējumu radīšanu īrētās dzīvojamās telpas lietošanā vai kriminālprocess atbilstoši Krimināllikuma 279. pantam par patvarību vai Krimināllikuma 143. pantam par personas mājokļa neaizskaramības pārkāpšanu.
Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra ir norādījusi, ka policijas amatpersonai paralēli minētajam jānodrošina īrnieku tiesību atjaunošana jeb restitūcija, kas saprotams ar tādu apstākļu radīšanu, lai īrnieks, kurš ir cietis no valdītāja prettiesiskas rīcības, varētu netraucēti realizēt savas tiesības uz mājokļa neaizskaramību un brīvu rīcību ar īpašumā esošo kustamo mantu. Šādā situācijā policijas amatpersonas pienākums ir ar savu klātbūtni nodrošināt sabiedrisko kārtību un īrnieka netraucētu iekļūšanu mājoklī, vienlaikus personīgi neveicot fiziskas darbības (piem., durvju laušanu, mantu pārvietošanu u. c.).
Pērn Valsts policija atbilstoši Krimināllikuma 143. pantam uzsāka 49 kriminālprocesus, savukārt pēc Krimināllikuma 279. panta – 16 kriminālprocesus.”
Tātad jums savu tiesību aizsardzībai būtu jāvēršas policijā.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
