Tiesības uz invaliditātes pensiju ir personai, kuras apdrošināšanas stāžs nav mazāks par trim gadiem, ja tā atzīta par personu ar invaliditāti. Ja personai nav tiesību uz invaliditātes pensiju, tad piešķir valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. 

Ja personai tiesības uz Latvijas I un II grupas invaliditātes pensiju rodas, ņemot vērā tikai Latvijas apdrošināšanas periodus, tad pensiju aprēķina saskaņā ar nacionālajām tiesību normām. Ja Latvijas apdrošināšanas periods nav pietiekams, lai rastos tiesības saņemt Latvijas I un II grupas invaliditātes pensiju, tad tiesību noteikšanā ņem vērā arī citu Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstu apdrošināšanas periodus. 

Ja persona ir bijusi apdrošināta invaliditātei piecu gadu laikā pirms invaliditātes noteikšanas Latvijā, tad pensiju aprēķina, ņemot vērā tikai Latvijas apdrošināšanas periodu un apdrošināšanas iemaksu algu. Savukārt, ja persona piecu gadu laikā pirms invaliditātes noteikšanas nav bijusi apdrošināta Latvijā, tad pensijas apmēru nosaka, aprēķinot proporcionālo daļu, atbilstoši Latvijas apdrošināšanas perioda un kopējā ES/EEZ dalībvalstu apdrošināšanas perioda attiecībai. 

Latvijā dzīvojoša persona sociālos pakalpojumus no citas ES vai EEZ dalībvalsts var pieprasīt, pamatojoties uz Regulu Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu nosacījumiem. Regulas Nr. 883/2004 būtība ir tāda, ka personai kādā no ES/EEZ dalībvalstīm uzkrātās apdrošināšanas iemaksas arī paliek konkrētajā valstī. Tās netiek pārnestas uz citu valsti, un katra iesaistītā dalībvalsts pēc saviem nacionālajiem tiesību aktiem izvērtē, vai personai ir tiesības uz kādu sociālo pakalpojumu, piemēram, invaliditātes pensiju.