Sociālā palīdzība un apdrošināšana ir divas atšķirīgas – sociālā un finanšu – jomas. Katrai no tām atšķiras normatīvais regulējums un mērķi. 

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (36. pantā) ir noteikti vairāki ienākumi, kurus neņem vērā, vērtējot iedzīvotāja materiālo situāciju, lai piešķirtu sociālās palīdzības pabalstus.  

Sociālās palīdzības mērķis ir sniegt materiālu atbalstu mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem, lai nodrošinātu ienākumus garantētā minimālā ienākumu sliekšņa līmenī un segtu ar mājokļa lietošanu saistītos izdevumus, kā arī sniegt atbalstu atsevišķu izdevumu apmaksai un krīzes situācijās. Pabalsts personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana, ir paredzēts pašam cilvēkam ar invaliditāti, nevis viņa aprūpētājam. 

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likums nosaka: pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas apdrošināšanas izplatītājs, pamatojoties uz klienta sniegto informāciju, noskaidro klienta prasības un vajadzības un klientam saprotamā veidā sniedz objektīvu informāciju par apdrošināšanas produktu, lai klients, pamatojoties uz saņemto informāciju, varētu pieņemt lēmumu. 

Saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumu materiālo zaudējumu apmēru un aprēķināšanas kārtību paredz Ministru kabineta noteikumi Nr. 1108 “Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem materiālajiem zaudējumiem”, bet nemateriālo zaudējumu, kas saistīti ar sāpēm un garīgām ciešanām saistībā ar cietušā fizisku traumu, sakropļojumu, invaliditāti, apgādnieka, apgādājamā vai laulātā nāvi, apgādnieka, apgādājamā vai laulātā 1. grupas invaliditāti, apmēru un aprēķināšanas kārtību nosaka atsevišķi Ministru kabineta noteikumi Nr. 340 “Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem”.