Labdien! Mans bijušais vīrs kopdzīves laikā mājās fotografēja un filmēja mani brīžos, kad izrādīju negatīvas emocijas strīdā (dusmas, brīžiem izmantoju necenzētu leksiku, ja strīdējāmies). Apzinos, ka neizskatījos skaisti, dažbrīd arī rāju bērnus. Video viņš filmēja bez atļaujas. Kopdzīve neeksistē jau septiņus mēnešus, tā ir šķirta, jo vīrs bija vardarbīgs. Bijušais vīrs sūta video dažādām iestādēm (Valsts policijai, bāriņtiesai) ar mērķi mani apkaunot, ko viņš norāda saziņā ar mani e-pastā un SMS: “Gribu tevi iznīcināt darbā, lai tev atņem bērnus.” Bijušais vīrs nav bērnu tēvs, bet patēvs. Kā es varu sevi pasargāt, ja video viņš sūtīs darbavietai, administratīvajai komisijai? Vai viņam bija tiesības video filmēt? Cik ilgi video var būt kā pierādījums? Kā man rīkoties, ja video tiks nosūtīti darbavietai vai publicēti sociālajos medijos?
Foto vai video filmēšanai mājsaimnieciska rakstura vajadzībām nav nepieciešama citu pušu piekrišana vai atļauja. Šāda veida datu apstrāde ir ārpus Vispārīgās datu aizsardzības regulas 2016/679 tvēruma, t. i., minēto regulu nepiemēro (Regulas 18. apsvērums un 2. panta otrās daļas c) apakšpunkts).
Attiecībā uz video materiālu nosūtīšanu (ziņošanu par iespējamu pārkāpumu) kompetentajām iestādēm šāda datu apstrāde ir likumīga, ja tā vērsta uz tiesību aizsardzības īstenošanu. Kā norādīts jautājumā: “Apzinos, ka neizskatījos skaisti, dažbrīd arī rāju bērnus.” Līdz ar to datu nosūtīšana bērnu tiesību aizsardzības institūcijām ir leģitīma, ja tā vērsta uz bērnu tiesību aizsardzību, tai skaitā aizsardzību pret vardarbību ģimenē.
Saistībā ar videomateriālu nosūtīšanu darba devējam vai publiskošanu sociālajos medijos paskaidrojams, ka šāda rīcība ir ārpus datu apstrādes mājsaimnieciska rakstura vajadzībām un šādā situācijā uz jūsu bijušo vīru kā datu apstrādes pārzini attieksies Regulā noteiktās prasības. Turklāt datu nelikumīgas izpaušanas trešajām pusēm rezultātā jūs varēsiet piedzīt no bijušā vīra visus ar minēto faktu radītos zaudējumus un morālā kaitējuma atlīdzinājumu. Pierādījumi ir jebkuras ziņas par faktiem, kuriem ir nozīme konkrēta jautājuma izskatīšanā vai pierādīšanā. Pierādījumu attiecināšana (cik ilgi minētās ziņas var kalpot kā pierādījums) ir atkarīga no konkrētiem faktiem, kurus attiecīgie pierādījumi pamato.
Veids, kā varat sevi pasargāt, ir vērsties tiesībsargājošajās iestādēs ar iesniegumu par vajāšanu (Krimināllikuma 132.¹ pants) vai draudu izteikumu (Krimināllikuma 132. pants).
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!