Jautājums par darbinieka personīgās automašīnas izmantošanu darba vajadzībām starp darba devēju un darbinieku var tikt risināts dažādi. Automašīnas izmantošanas nosacījumus puses var atrunāt darba līgumā vai tā pielikumos, kā arī par minēto jautājumu iespējams slēgt atsevišķu līgumu.  

Vienošanās nosacījumi, pie kuriem darbinieks piekrīt personīgās automašīnas izmantošanai darba vajadzībām, var būt atšķirīgi. Ja darbinieks par automašīnas izmantošanu no darba devēja neprasa atsevišķu atlīdzību, tad pušu starpā slēdzams automašīnas patapinājuma līgums. Ar patapināšanu (lietošanas aizdevumu) likuma izpratnē saprot kādas lietas nodošanu noteiktai lietošanai bez atlīdzības (skat. Civillikuma 1947. pantu). Savukārt, ja darbinieks par personīgās automašīnas izmantošanu darba vajadzībām vēlas no darba devēja saņemt atlīdzību, pušu starpā par automašīnas lietošanu būtu slēdzams automašīnas nomas līgums. Atšķirībā no patapinājuma ar nomu viena puse piešķir vai apsola otrai kādas lietas lietošanu par noteiktu maksu (skat. Civillikuma 2112. pantu). Ja vienošanās tiek panākta par nomas attiecībām, nomas maksas noteikšana ir darbinieka un darba devēja sarunu rezultāts. Nomas maksa var būtiski atšķirties, ievērojot automašīnas vecumu, vērtību, lietošanas intensitāti, ekspluatācijas izmaksas u. tml. 

Vienojoties par darbinieka privātās automašīnas izmantošanas tiesisko pamatu, vienlaikus jāvienojas arī par darbinieka darba vajadzībām patērētās degvielas un citu izdevumu, tai skaitā nodokļu, atlīdzināšanas nosacījumiem. Ņemot vērā automašīnas izmantošanas tiesisko pamatu un citus faktorus, darba devējs, lai pamatotu degvielas izmantošanu uzņēmuma saimnieciskās darbības nodrošināšanai, var darbiniekam pieprasīt veikt patērētās degvielas uzskaiti (ar ceļazīmēm vai maršruta lapām) grāmatvedības organizācijas dokumentos noteiktajā kārtībā.