Saskaņā ar Personu apliecinošu dokumentu likuma 2. pantā noteikto personu apliecinošs dokuments ir Latvijas Republikas īpašums. Valsts nosaka personu apliecinošu dokumentu saturu un formu. 

Savukārt Ministru kabinets izstrādā un pieņem detalizētu minētā likuma izpildes kārtību, kas skar arī personvārdu oriģinālformu un tās lietošanu latviešu valodā. Ministru kabineta noteikumu Nr. 114 “Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju” 13. pantā ir noteikts, ka “personvārdiem (tāpat kā vispār lietvārdiem) latviešu valodā galotne ir arī vienskaitļa nominatīvā atšķirībā no daudzām citām valodām, kurās galotne ir tikai atkarīgajos locījumos, piemēram, igauņu uzvārds Sirel (Sireli –Sirelit), atveidots latviešu valodā, vīriešu dzimtē ir Sirels, sieviešu dzimtē – Sirela”. 

Tas nozīmē, ka Latvijas valsts personu apliecinošos dokumentos ierakstu veido, ievērojot latviešu valodas gramatikas noteikumus. Latviešu valoda ir noteikta kā vienīgā valsts valoda Satversmes 4. pantā.  

Ministru kabineta noteikumu Nr. 134 “Personu apliecinošu dokumentu noteikumi” 23. punkta 6. daļa noteic, ka gadījumā, ja persona vēlas, lai pasē vai personas apliecībā tiktu iekļauta personvārda citas valodas oriģinālforma latīņalfabētiskajā transliterācijā, un minētā atšķirība nav norādīta Iedzīvotāju reģistrā vai iepriekšējā personu apliecinošā dokumentā, jāuzrāda personvārda rakstības atšķirības apliecinošs dokuments, kas izdots citā valodā, – dzimšanas apliecība, laulības apliecība, laulības šķiršanu apliecinošs dokuments vai dokuments, kas apliecina personvārda maiņu. Šādu ierakstu veic pases 3. lappusē. 

Jums ir tiesības precizēt konkrētā ārzemju uzvārda pierakstu latviešu valodā, vēršoties ar iesniegumu Valsts valodas centrā.