Krimināllikuma 60.² pantā ir noteiktas personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, pamattiesības kriminālprocesā.

Atbilstoši minētā panta pirmajai daļai personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, ir šādas pamattiesības:

• nekavējoties uzaicināt aizstāvi un noslēgt ar viņu vienošanos vai izmantot valsts nodrošināto juridisko palīdzību, ja šī persona pati par saviem līdzekļiem nevar noslēgt vienošanos ar aizstāvi;
• tikties ar aizstāvi sarunas konfidencialitāti nodrošinošos apstākļos bez īpašas procesa virzītāja atļaujas un bez laika ierobežojumiem;
• saņemt juridisko palīdzību no aizstāvja;
• likumā paredzētajos gadījumos pieprasīt advokāta piedalīšanos atsevišķā procesuālajā darbībā aizstāvības nodrošināšanai, ja vēl nav noslēgta vienošanās par aizstāvību ar konkrētu advokātu vai šis aizstāvis nav varējis ierasties;
• saņemt no procesa virzītāja attiecīgajā tiesas apgabalā praktizējošo advokātu sarakstu, kā arī bez maksas izmantot telefonu aizstāvja uzaicināšanai;
• tikt informētai par to, kāds pieņēmums izteikts vai kādas aizdomas radušās pret šo personu, vai kāda apsūdzība tai izvirzīta;
• likumā noteiktajā kārtībā un apjomā saņemt mutvārdu vai rakstveida tulkojumu tai saprotamā valodā;
• klusēt, sniegt liecību vai atteikties liecināt;
• likumā noteiktajos gadījumos, termiņos un kārtībā pārsūdzēt procesuālos lēmumus;
• pieprasīt informāciju par kriminālprocesa virzību, par amatpersonām, kuras veic vai ir veikušas konkrēto kriminālprocesu, par personai piemērotajiem tiesību ierobežojumiem un to termiņiem;
• lūgt, lai nomaina aizstāvi, ja pastāv likumā noteiktie šķēršļi viņa līdzdalībai;
• likumā paredzētajos gadījumos iepazīties ar lietas materiāliem.

Krimināllikuma 63. pantā ir skaidrotas aizturētā tiesības. Saskaņā ar Krimināllikuma 63. panta pirmo daļu aizturētajam ir šā likuma 60.² pantā noteiktās pamattiesības, kā arī tiesības:

• iepazīties ar aizturēšanas protokolu un saņemt izrakstu no šā likuma par aizturētā tiesībām un pienākumiem;
• mutvārdos vai rakstveidā izteikt savu attieksmi attiecībā uz aizturēšanas pamatotību;
• pieteikt noraidījumu;
• iesniegt sūdzības par amatpersonu rīcību;
• pieteikt lūgumus par to izmeklēšanas darbību neatliekamu veikšanu, kuru rezultātā var tikt iegūti pierādījumi aizdomu nepamatotības apstiprināšanai.

Atbilstoši aprakstītajai situācijai pirmšķietami secināms, ka policijas darbinieki ir pārkāpuši jūsu pamattiesības kriminālprocesā, kas paredzētas Krimināllikuma 60.² panta pirmajā daļā.