E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 31682
Lasīšanai: 4 minūtes
2
2

Kādos gadījumos pašvaldības deputāts nepiedalās balsojumā

J
jautā:
05. februārī, 2024
Sarmīte

Labdien! Bieži skatos pašvaldības domes sēžu ierakstus, un mani interesē jautājums par to, kādos gadījumos deputāts var nepiedalīties balsojumā. Bieži ir tā, ka deputāti diskutē, strīdas, bet beigās paziņo, ka nepiedalās balsojumā. Vai nav tā, ka deputāts nepiedalās balsojumā tikai tad, ja viņam ir interešu konflikts? Un vēl, ja komitejā par kādu jautājumu nobalso pret, vai tad šo jautājumu nav jāsūta izskatīšanai uz domi?

A
atbild:
12. februārī, 2024
Inese Helmane
LV portāls
Jelgavas novada pašvaldība
Vita Nagle, Centrālās administrācijas Juridiskās nodaļas vadītāja

2023. gada 1. janvārī stājās spēkā Pašvaldību likums, kas nosaka balsošanas kārtību. Pašvaldību likuma 37. panta ceturtā daļa noteic, kad deputāts ir klātesošs ar savu balsojumu, proti, tikai ar balsojumiem: “par”, “pret” vai “atturas”. Līdz ar to secināms, ka deputāts, izvēloties iespēju “nepiedalās”, nav uzskatāms par klātesošu balsošanā. Deputāts nepiedalīties balsojumā var izvēlēties tikai gadījumos, ja tas būtu attiecināms uz interešu konfliktu.

Likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 1. panta pirmās daļas 5. punktā nepārprotami ir izskaidrots, ka interešu konflikts ir situācija, kurā valsts amatpersonai, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmuma pieņemšanā, vai jāveic citas ar valsts amatpersonas amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt šīs valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses. Līdz ar to situācija komiteju vai domes sēdēs, kurās deputāti balsošanas sistēmā izvēlas iespēju “nepiedalās”, būtu attiecināma vienīgi uz interešu konfliktu gadījumiem.

Savukārt Pašvaldību likuma 40. pants noteic, ka komitejas priekšsēdētājs pašvaldības darba reglamentā noteiktajā kārtībā nodrošina komitejas sagatavoto domes lēmumu projektu, atzinumu un priekšlikumu iesniegšanu domes priekšsēdētājam. Attiecīgi katra pašvaldība savā darba reglamentā var noteikt, ka, negūstot komitejas atbalstu par sagatavoto lēmumprojektu, komitejas priekšsēdētājs ir tiesīgs to virzīt izskatīšanai uz domes sēdi.

Komitejas kompetences ir šaurākas par domes kompetencēm, jo atbilstoši Pašvaldību likuma 39. panta pirmajai daļai komiteja sniedz tikai atzinumu par sagatavoto lēmumprojektu, un komitejas priekšsēdētājs izlemj virzīt vai nevirzīt to tālāk izskatīšanai un gala lēmuma pieņemšanai domes sēdē. 

Saskaņā ar Pašvaldību likuma 17. panta trešās daļas 6. punktu domes priekšsēdētājs ir tiesīgs ierosināt jautājumu izskatīšanu domē un komitejās, tātad virzīt arī uz domes sēdi domes lēmumprojektu, kurš komitejā nav atbalstīts, ja komitejas priekšsēdētājs uzskata, ka lēmumprojekts izskatāms domes sēdē. Atbilstoši Pašvaldību likuma 27. panta pirmajai daļai dome lēmumus pieņem domes sēdē. Tātad secināms, ka gala vārds ir domei, kur domes sēdē par domes lēmumprojektu balso visi domes deputāti.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 274 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas