2011. gada novembrī mans nekustamais īpašums Cēsu rajonā tika pārdots ZTI rīkotā izsolē, un man izmaksāja atlikumu pēc visu parādu dzēšanas. 2015. gadā cits ZTI bloķēja manu kontu bankā sakarā ar tā paša nekustamā īpašuma nodokļu parādu. 2024. gadā portālā latvija.lv samaksāju nodokļus par citiem saviem nekustamajiem īpašumiem, un tur atklājās, ka man ir nenomaksāts nekustamā īpašuma nodoklis par 2011. gadā ZTI rīkotajā izsolē pārdoto nekustamo īpašumu. Vai ZTI, kas rīkoja izsoli, nebija no pārdošanā iegūtās naudas jānomaksā nekustamā īpašuma nodoklis par laiku līdz izsolei? Kā es varu apstrīdēt šo prasību samaksāt nekustamā īpašuma nodokli?
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 73. nodaļas (“Piedziņas vēršana uz nekustamo īpašumu”) regulējumu, kad piedzinējs lūdz tiesu izpildītāju vērst piedziņu uz nekustamo īpašumu, tiesu izpildītājs veic vairākas darbības, tostarp pirms izsoles rīkošanas saskaņā ar 600. panta piekto daļu pieprasa no pašvaldības ziņas par nekustamā īpašuma nodokļu parādu un uzaicina pašvaldību iesniegt lēmumu par nodokļu parāda piedziņu, ja tāds ir.
Iemesls, kādēļ no 2011. gada izsolē pārdotā nekustamā īpašuma iegūtajiem naudas līdzekļiem pašvaldībai nav izmaksāts nodokļa parāds, nav zināms. Iespējams, ka izsoles rīkošanas brīdī jums vēl nebija kavēti nekustamā īpašuma nodokļu maksājumi, tādēļ pašvaldība 2011. gadā nebija izdevusi lēmumu par nodokļu parāda piedziņu no jums. Tādējādi tiesu izpildītājs pēc jūsu nekustamā īpašuma pārdošanas izsolē un visu pieteikto prasījumu un piedziņas izdevumu apmierināšanas naudas atlikumu izmaksāja jums.
Minētie apstākļi paši par sevi tomēr neliecina, ka nekustamā īpašuma pārdošana izsolē jūs atbrīvo no jebkādiem turpmākiem prasījumiem un pienākumiem, tostarp pienākuma samaksāt pašvaldībai nekustamā īpašuma nodokli par visu periodu, kurā jūs bijāt izsolē pārdotā nekustamā īpašuma īpašnieks. Saskaņā ar likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 9. panta pirmo daļu nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs ir atbildīgs par pilnīgu nodokļa nomaksāšanu noteiktajā laikā. Ar to arī izskaidrojama pašvaldības rīcība, veicot nekustamā īpašuma nodokļa parāda piedziņas darbības no jums, un tās, visticamāk, turpināsies līdz pilnīgai jūsu parādsaistību izpildei, t. i., jums šo parāda summu samaksājot labprātīgi vai piedziņas darbības veicot tiesu izpildītājam.
Likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 10. pants paredz iespēju pārsūdzēt lēmumu, nosakot, ka pašvaldības amatpersonai, kura atbilstoši normatīvajiem aktiem veic nodokļa administrācijas funkcijas, ir pienākums pēc nodokļa maksātāja rakstveida pieprasījuma pārskatīt nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojumā norādītās nekustamā īpašuma nodokļa summas pareizību. Ja, pārskatot nodokļa (arī nokavējuma naudas) aprēķinu, tajā konstatēta kļūda, tad pašvaldības amatpersona izsniedz nodokļa maksātājam precizētu nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojumu. Savukārt, ja nodokļa maksātāja pieprasījums tiek noraidīts, tad sniedzams motivēts rakstveida atteikums. Ja nodokļa maksātājs nepiekrīt maksājamā nodokļa summas pārskatīšanas rezultātam, tad viņš to var apstrīdēt pašvaldības domes priekšsēdētājam. Jāvērš jūsu uzmanība, ka pašvaldības nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojumus var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajos termiņos. Proti, Administratīvā procesa likuma 79. panta pirmā daļa noteic, ka administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas, bet, ja rakstveidā izdotajā administratīvajā aktā nav norādes, kur un kādā termiņā to var apstrīdēt, – viena gada laikā no tā spēkā stāšanās dienas.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!