Administratīvā pārkāpuma process formāli tiek izbeigts ar lēmumu par administratīvā pārkāpuma procesu, tomēr, kā noprotams no jautājuma, strīds ir par procesa pabeigšanu jeb brīdi, kad likums vairs neparedz turpmāko kārtību/procesu. Uzmanība vēršama arī tam, ka līdz ar Administratīvās atbildības likuma stāšanos spēkā sodu piemēro ar lēmumu (ne protokolu).

Līdz ar lēmuma administratīvā pārkāpuma procesā (par soda piemērošanu vai procesa izbeigšanu) pieņemšanu administratīvā pārkāpuma process nenoslēdzas. Administratīvās atbildības likums paredz kaut vai to, ka pieņemtais lēmums ir jāpaziņo, turklāt to var pārsūdzēt, tādējādi administratīvā pārkāpuma process var turpināties pie augstākas amatpersonas vai konkrētos gadījumos arī tiesā. Jāņem vērā, ka administratīvā pārkāpuma lieta var tikt izskatīta atkārtoti arī pēc iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma stāšanās spēkā, ja konstatējami jaunatklāti apstākļi.

Tā kā administratīvā pārkāpuma procesa norisi noteic tieši Administratīvās atbildības likums (skatīt likuma 2. panta otro un trešo daļu), nebūtu pareizi apgalvot, ka administratīvā pārkāpuma process noslēdzas ar konkrēto ierakstu pārvietošanu uz Sodu reģistra datubāzi, ko attiecīgi regulē cits likums – Sodu reģistra likums. Citiem vārdiem sakot, kaut arī darbības sodu reģistrā ir tiešā veidā saistītas ar administratīvā pārkāpuma procesā pieņemtajiem lēmumiem, šīs darbības nav veiktas administratīvā pārkāpuma procesā.