Ja tēva problēmas ar alkoholu tieši skar bērnu, t. i., esot kopā ar tēvu, bērns atrodas veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos tēva apzinātas rīcības vai nolaidības dēļ, tas var būt par pamatu bērna aizgādības tiesību pārtraukšanai vai pat atņemšanai.

Par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu, atņemšanu un atjaunošanu skaidro Rīgas valstspilsētas pašvaldības bāriņtiesa:

“Līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā, un aizgādības tiesības nozīmē vecāku tiesības un pienākumus rūpēties par bērnu un viņa mantu, pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās.

Aizgādības tiesības var pārtraukt un atjaunot, par to lemj bāriņtiesa. Tāpat aizgādības tiesības var atņemt, par to lemj tiesa.

Civillikuma 203. panta pirmajā daļā un Bāriņtiesu likuma 22. pantā noteiktajos gadījumos bāriņtiesa var pārtraukt aizgādības tiesības, tostarp, ja bērns atrodas veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos vecāka vainas dēļ (vecāka apzinātas rīcības vai nolaidības dēļ) vai vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības, vai nenodrošina bērna aprūpi un uzraudzību, un tas var apdraudēt bērna fizisko, garīgo vai tikumisko attīstību. Pēdējā norādītā iemesla dēļ bāriņtiesa var arī lemt par prasības iesniegšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai.

Pārtrauktās aizgādības tiesības vecākam atjauno, ja bāriņtiesa atzīst, ka nepastāv Civillikuma 203. panta pirmajā vai trešajā daļā minētie apstākļi. Ja gada laikā no aizgādības tiesību pārtraukšanas nav iespējams tās atjaunot, bāriņtiesa lemj par prasības celšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai, izņemot gadījumu, kad aizgādības tiesības nevar atjaunot no vecāka neatkarīgu apstākļu dēļ. Tomēr, ja tas ir bērna interesēs, bāriņtiesai ir tiesības lemt par prasības celšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai pirms Civillikuma 203. panta ceturtajā daļā noteiktā termiņa.

Ja vecāks uzskata, ka ir pamats aizgādības tiesību pārtraukšanai otram vecākam, tad konkrētais vecāks vēršas savas deklarētās dzīvesvietas pašvaldības bāriņtiesā ar iesniegumu, sniedzot konkrētu informāciju un norādot savu prasījumu.

Savukārt, ja vecāks uzskata, ka ir pamats aizgādības tiesību atņemšanai otram vecākam, tad šim vecākam ir tiesības vērsties tiesā (pēc bērna dzīvesvietas, kas uzskatāma par vecāku deklarēto dzīvesvietu) un celt prasību par bērna aizgādības tiesību atņemšanu otram bērna vecākam. Ja bērna vecāku deklarētās dzīvesvietas atrodas dažādās administratīvajās teritorijās, par bērna dzīvesvietu uzskatāma tā vecāka deklarētā dzīvesvieta, pie kura viņš dzīvo.

Atņemot aizgādības tiesības vienam vecākam, tiesa nodod bērnu otra vecāka atsevišķā aizgādībā.

Tiesas nolēmums ir saistošs abām pusēm. Ja tiesas nolēmums netiek pildīts, personai, kura uzskata, ka ir aizskartas viņas tiesības, saskaņā ar Civilprocesa likuma 549. panta pirmo daļu ir tiesības ar rakstveida pieteikumu vērsties pie tiesu izpildītāja, kas nodrošinās attiecīgā nolēmuma izpildi.”