No jūsu situācijas apraksta noprotams, ka parādniekam pret banku pastāvējušas parādsaistības, kuras tika nodrošinātas ar nekustamā īpašuma ķīlu (hipotēku). Tā kā parādnieks nav pienācīgi izpildījis saistības, banka vērsusi piedziņu uz ķīlu, to pārdodot. Piedziņas vēršana tikai uz ķīlu un apstāklis, ka tiesa pieņēmusi lēmumu, nevis spriedumu, liecina, ka banka parāda atgūšanai izvēlējusies kādu no Civilprocesa likuma B daļas septītajā sadaļā paredzētajiem saistību izpildīšanas veidiem, visticamāk “nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā” (49. nodaļa) vai “saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu” (50. nodaļa). Abiem šiem veidiem kopīgais ir tas, ka pretstatā tiesvedībai prasības kārtībā, kas var izvērsties par ļoti garu un sarežģītu procesu, saistību izpildīšana tiesas ceļā ir vienkāršāka, aizņem mazāk laika, arī tiesvedības izmaksas ir mazākas. Gan nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā, gan saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu tomēr iespējams īstenot vien likumā noteiktajos gadījumos, tostarp tad, kad saistība nodrošināta ar hipotēku un saistību izpilde veicama, tikai vēršot piedziņu uz ķīlu.

No jūsu aprakstītajiem apstākļiem var noprast, ka pēc saistību izpildīšanas tiesas ceļā un ieķīlātā īpašuma pārdošanas bankas atgūtie naudas līdzekļi izrādījušies nepietiekami, lai dzēstu visu parāda summu. Banka atlikušo parādu, kas šobrīd ir kļuvis par nenodrošinātu, acīmredzot ir nolēmusi cedēt tālāk kādai trešajai personai. Prasījuma tiesību pret parādnieku ieguvusī persona, cik noprotams, vērsusies tiesā pret parādnieku par atlikušo saistību izpildi. Tādējādi parāda atlikusī daļa atkal tiks piedzīta tiesas ceļā. Parādnieks tiesas procesā var aizstāvēties pret prasījumu, savukārt tiesa vērtēs prasības pamatotību. Tiesvedības procesā parādniekam ieteicams pārbaudīt iespējamo prasības noilgumu, ja ir pamats uzskatīt, ka tāds šim prasījumam varētu būt iestājies.