Jautājumā ietvertā informācija liek secināt, ka pagrabs ticis privatizēts kā nedzīvojamo telpu grupa, kas ir Dzīvokļa īpašuma likuma 3. pantā norādīts atsevišķs īpašums, uz kura īpašnieku saskaņā ar pārejas noteikumu 5. punktu attiecas Dzīvokļa īpašuma likums.

Rīgas pilsētas būvvaldes Arhitektūras pārvaldes vadītāja Viktorija Belerte 2021. gada 17. augustā portālā sniegusi atbildi par tiesiskajām iespējām mainīt telpu lietošanas veidu.

Telpu īpašnieka pienākumi dzīvojamajā mājā saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta pirmās daļas 6. punktu ir “saudzīgi izturēties pret kopīpašumā esošo daļu, ievērot tās lietošanas noteikumus, kā arī normatīvajos aktos noteiktās sanitārās, ugunsdrošības un citas prasības, lai neradītu aizskārumu citu cilvēku drošībai un veselībai, apkārtējās vides kvalitātei, un raudzīties, lai šos noteikumus un prasības ievērotu personas, kas iemitinātas viņa dzīvokļa īpašumā”.

Būvniecības likuma 25. panta trešā daļa paredz administratīvo atbildību par būves vai tās daļas ekspluatāciju neatbilstoši projektētajam lietošanas veidam, un kompetence iedzīvotāju vides kvalitātes jomā šajā administratīvajā procesā ir būvvaldei un Valsts vides dienestam. Ievērojot administratīvo sodu bargumu, būtu jāinformē telpu īpašnieks par nepieciešamību pārtraukt neatbilstošu telpu lietošanu.

Ievērojot Dzīvojamo telpu īres likuma 3. panta nosacījumus šo likumu piemērot tikai dzīvojamo telpu īres gadījumos, citu dzīvojamo telpu īrnieki šajā namā gadījumā, ja traucējums ir tik nesamērīgs, ka traucē citu, piemēram, piegulošo (robežojošo) dzīvojamo telpu īrei, var vērsties pašvaldības policijā. Ir jālūdz policiju izvērtēt izīrēto dzīvojamo telpu īpašnieka administratīvo atbildību par Dzīvojamo telpu īres likuma 42. panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu (par tādu traucējumu radīšanu, kas liedz īrniekam lietot īrēto dzīvojamo telpu, piemēro naudas sodu dzīvojamās telpas izīrētājam), jo viņš savas dzīvokļa īpašnieka tiesības piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā (Dzīvokļa īpašuma likuma 9. panta 6. punkts) nav izmantojis efektīvi. Pagraba īpašnieks pārkāpj  Dzīvokļa īpašuma likuma 9. panta 1. punktā paredzētās tiesības, kas aprobežotas ar noteikumu – netraucēt citu īpašnieku tiesību izmantošanai.

Tā kā atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. panta otrās daļas e) punktam dzīvojamai mājai kā vides objektam izvirzīto prasību izpildes nodrošināšana ir obligāti veicama pārvaldīšanas darbība, administratīvā atbildība sakarā ar vides un Būvniecības likuma prasību neievērošanu norādītajā pagraba īpašumā saskaņā ar  Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 29. pantu ir gan īpašniekam, gan pārvaldniekam. Viņiem sodu var piemērot Valsts policija, pašvaldības policija vai pašvaldības īres valde.

Ja atsevišķā pagraba lietotāju radītos traucējumus var novērtēt materiālo zaudējumu izteiksmē, tad par to atlīdzināšanu atbildīgs atsevišķā īpašuma īpašnieks, pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 14. pantu, kura otrā daļa paredz: “Ja dzīvokļa īpašniekam zaudējumu segšanai nav citas mantas, Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā var vērst piedziņu uz dzīvokļa īpašumu, vienlaikus izliekot dzīvokļa īpašnieku, viņa ģimenes locekļus un citas dzīvokļa īpašumā iemitinātās personas.”

Par telpu lietošanu pretēji to projektētajai nozīmei īpašniekam paredzēts administratīvais sods. Sodam jābūt pietiekami efektīvam, lai pārējo dzīvokļu īpašnieki no konkrēto telpu īpašnieka varētu pieprasīt atbilstošu rīcību (viņu savstarpējo saistību apjoms ar telpu lietotājiem lasītājam nav zināms), rodoties materiāliem zaudējumiem vai materiāli novērtējamam un pierādāmam morālajam aizskārumam. Aizskartajai personai ir tiesības uz šī kaitējuma un zaudējumu atlīdzību, vēršoties pret atsevišķā īpašuma īpašnieku. Viņa vainojamā rīcība kā zaudējumu atlīdzības priekšnoteikums prasa būt informētam par to, ka pagrabā iemitinātās personas jums kaitē, jo personu pielaišana telpu lietošanai pati par sevi nav neatļauta darbība.

Sava īpašuma atbilstošas izmantošanas traucējuma aizsardzība ar īpašuma tiesību valdījuma aizsardzības prasību, pamatojoties uz Civillikuma 927., 911. un 912. pantu, var nesniegt rezultātus, jo dzīvojamo māju un tajās esošo atsevišķo objektu lietošana ir noteikta speciālajos likumos.