Šādā situācijā pastāv iespēja taisīt testamentu un atstumt meitu no mantojuma, testamentā norādot atstumšanas iemeslu. Civillikuma 427. pants nosaka: ar atstumšanu no mantojuma jāsaprot rīkojumā nāves gadījumam izteiktā griba, lai tas, kam ir tiesība mantot pēc likuma, nekļūst par mantinieku. Neatņemamās daļas tiesīgos var atstumt no neatņemamās daļas vienīgi aiz likumā paredzētiem un rīkojumā nāves gadījumam tieši norādītiem patiesībai atbilstošiem iemesliem. Termins “neatraidāmie mantinieki” pēc grozījumiem Civillikumā aizstāts ar terminu “neatņemamās daļas tiesīgie”.

Civillikuma 428. pants paredz tos gadījumus, kad augšupējie (vecāki) var atstumt lejupējos (bērnus) no mantojuma, un tie ir, ja pēdējais:

• izdarījis noziedzīgu nodarījumu pret testatora, viņa laulātā vai viņa augšupējā dzīvību, veselību, brīvību vai godu;
• ierosinājis apzināti nepatiesu apsūdzību pret kādu no 1. punktā minētām personām par noziedzīgu nodarījumu;
• atstājis testatoru bezpalīdzības stāvoklī, ja bijis iespējams viņam palīdzēt;
• dzīvojis izšķērdīgi vai netikumīgi;
• nav izpildījis viņam ar likumu uzlikto pienākumu uzturēt testatoru vai viņa laulāto;
• mēģinājis kavēt testatoru taisīt testamentu;
• mantojuma atstājējam dzīvam esot, bez viņa ziņas un piekrišanas noslēdzis ar kādu personu līgumu par viņa nākamo mantojumu.

Testamentā vajadzētu konkretizēt atstumšanas iemeslus, piemēram, narkotiku lietošana ir viens no iemesliem, kas norāda uz to, ka jūsu meitai ir netikumīgs dzīvesveids.

Savukārt, ja savu īpašumu dzīves laikā kādam uzdāvināsiet un jūsu meita paliks bez mantojuma, viņai būs tiesības prasīt savu neatņemamo daļu. Civillikuma 1922. pants nosaka: ja dāvinājums izdarīts tādā apmērā, ka dāvinātāja neatņemamās daļas tiesīgajiem neatliek pat viņu neatņemamās daļas, tad viņi var prasīt no apdāvinātā, lai izdod viņiem šīs daļas.

Tāpat ir iespējams slēgt uztura līgumu ar kādu jūsu izvēlētu personu, kurai jūs ar uztura līgumu nododat savu īpašumu, par ko šī persona, kamēr jūs dzīvojat, apņemas dot jums uzturu, proti, nodrošināt ar mitekli, ēdienu, apģērbu, kopšanu un citu palīdzību, kas nepieciešama un par ko vienosieties. Uztura līgums atšķirībā no dāvinājuma līguma ir atlīdzības līgums, jo kā atlīdzība par īpašuma nodošanu citai personai (uztura devējam) pretī tiek dots norunātais uzturs, līdz ar to no īpašuma, kas nodots ar uztura līgumu, jūsu meita kā neatņemamās daļas tiesīgā nevarēs izprasīt sev pienākošos neatņemamo daļu. Uzturu jūs varat pielīgt ne tikai sev, bet arī vēl kādam citam cilvēkam (piemēram, savam laulātajam).

Lai saņemtu detalizētu konsultāciju, iesaku vērsties pie zvērināta notāra.