Ar grozījumiem Civillikumā plānots noteikt, ka līgavainis un līgava var pieaicināt vienu vai divus pilngadīgus lieciniekus. Taču liecinieku neierašanās nav šķērslis laulības noslēgšanai.

Pamatojot grozījumu nepieciešamību, Tieslietu ministrija norāda: “Prasībai pēc divu pilngadīgu liecinieku obligātas klātbūtnes vairs nav juridiskas nozīmes, tas ir vēsturisku tradīciju jautājums. Atzīstams, ka liecinieku klātbūtne ir kļuvusi formāla, jo ne saturiski, ne funkcionāli liecinieki neietekmē un nevar ietekmēt laulības reģistrācijas procesu. Lai gan vēsturiski lieciniekiem tika paredzēts pienākums ar savu klātbūtni un parakstu apliecināt gan laulības noslēgšanas faktu, gan to, ka laulības noritējušas godprātīgi un pēc brīvas izvēles, šobrīd šo pienākumu, ņemot vērā būtiskas izmaiņas normatīvajā regulējumā un pieeju informācijas sistēmām, veiksmīgi veic dzimtsarakstu nodaļas amatpersonas.”

Satversmes 99. pantā ir nostiprināts: “Ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Baznīca ir atdalīta no valsts.” Tas, vai baznīcā varēs arī laulāties bez liecinieku klātbūtnes, ir atkarīgs no konkrētā mācītāja un reliģiskajam tradīcijām.

Arī Civillikuma 51. pantā ir noteikts: “Ja laulājamie pieder pie ev. luterāņu, Romas katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku, metodistu, baptistu, septītās dienas adventistu vai Mozus ticīgo (jūdaistu) konfesijas un vēlas salaulāties pie savas konfesijas garīdznieka, kuram ir attiecīgās konfesijas vadības atļauja, tad viņus laulā pēc attiecīgās konfesijas noteikumiem.” (Papildināts ar grozījumiem arī dievturu tradīcijā, vairāk par to lasiet šeit.)

Savukārt izvēle par to, vai laulāties baznīcā vai Latvijas Republikas dzimtsarakstu nodaļā, ir pašu laulāto ziņā. Civillikumā noteiktais ir pamats tam, lai abu personu laulība tiktu atzīta juridiski Latvijā un arī ārvalstīs.