Darba likuma 149. pantā, kas regulē darbinieka ikgadējā atvaļinājuma izmantošanas kārtību, ir noteikts, ka ikgadējais darba devēja apmaksātais atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas.

Tādējādi, ja atvaļinājuma laikā iekrīt svētku dienas, atvaļinājums par svētku dienu skaitu tiek pagarināts, tās secīgi pieskaitot pēdējai atvaļinājuma dienai, neatkarīgi no tā, vai ir darba diena, sestdiena vai svētdiena.

Par svētku dienu skaitu pagarinātās atvaļinājuma dienas tiek apmaksātas tādā gadījumā, ja tās darbiniekam atbilstoši nolīgtajam darba laikam būtu darba dienas. Tas izriet no Darba likuma 75. pantā noteiktā: “Par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma vai apmaksātā papildatvaļinājuma laiku izmaksājamās samaksas summu aprēķina, dienas vai stundas vidējo izpeļņu reizinot ar darba dienu vai stundu skaitu atvaļinājuma laikā.”