Visiem kopīpašniekiem ir jāvienojas par darījuma veidu, kādā jūs varat iegūt nekustamā īpašuma daļas, jo normatīvie akti neparedz terminu “pārrakstīt” īpašuma tiesību iegūšanai. Attiecīgi, ja tiek plānots bezatlīdzības darījums, tad kopīpašnieku starpā slēdzams dāvinājuma līgums: tas nozīmē, ka nekustamā īpašuma daļas tiek piešķirtas jaunajam īpašniekam aiz devības, bez atlīdzības. Savukārt pirkuma darījums jau paredz, ka īpašuma daļas tiktu pārdotas pircējam (kopīpašniekam) par noteiktu pirkuma maksu. Vienīgi jāņem vērā: ja kopīpašniekus nesaista radniecība vai tā ir tālāka par trešo pakāpi, tad jārēķinās arī ar likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9. panta 1. daļas 35. punkta “a” apakšpunktā noteikto, ka gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikti šādi ienākumu veidi: 35) dāvanas no fiziskajām personām: a) pilnā apmērā – ja dāvinātāju ar maksātāju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē. Dāvinājuma gadījumā jārēķinās arī ar to, ka dāvinātāju neatņemamās daļas tiesīgajiem ir tiesība uz viņu neatņemamo daļu, ja dāvinājums izdarīts tādā apmērā, ka dāvinātāja neatņemamās daļas tiesīgajiem neatliek pat viņu neatņemamās daļas. Tāpēc pirms līguma noslēgšanas visiem kopīpašniekiem vajadzētu iepriekš izrunāt un saprast darījuma būtību, lai pieņemtu pareizo lēmumu, jo katram darījumam būs atšķirīgas sekas.

Kopīpašnieku starpā noslēdzamo līgumu būs jāparaksta visiem kopīpašniekiem vai to pilnvarotajām personām. Darījuma noslēgšanai kopīpašnieki var vērsties pie jebkura Latvijas Republikā praktizējoša notāra. Ja kādai personai nav iespējams ierasties klātienē, tad darījumu var noslēgt arī attālināti, izmantojot videokonferenci (ir nepieciešams elektroniskais paraksts).